Francijas amatpersonas brīdinājušas cilvēkus, ka Parīzes Dievmātes katedrāles tuvumā krasi pieaugusi svina koncentrācija. Kāds tam ir iemesls?

Zināms, ka viduslaiku struktūras un tās vēlākie papildinājumi – to skaitā torņa smaile – saturēja svinu, kas ugunsgrēka laikā 15. aprīlī nogāzās zemē.

“Svins jumtu struktūrās tiek izmantots jau kopš antīkajiem laikiem. Viduslaiku celtniecībā tas bija ļoti populārs,” teica arhitektūras vēsturnieks Ričards Vitmens.

Svins un Parīzes Dievmātes katedrāle

Svins bija labs būvmateriāls dažādu iemeslu dēļ: tas ir viegli veidojams, tāpēc ļoti pateicīgs dažādu neregulāru formu, piemēram, torņu un smaiļu, veidošanā. Turklāt tas ir ļoti izturīgs un nerūsējošs, kā dēļ tas bija lieliski piemērots jumtu būvniecībā.

“Ja svina jumts ir pareizi izveidots, tas var kalpot teju mūžīgi,” atklāja Vitmens.

Sapostītais katedrāles jumts bija darināts no 1160. gadā sazāģētiem ozolkoka baļķiem un pārklāts ar lieliem, plāniem svina paneļiem. Ārvalstu medijos ziņots, ka svina kopējais svars ir 210 tonnas. Arī 1844. gadā veidotā torņa smaile bija darināta no koka un svina, un svēra 750 tonnas.

Kā vēsta izdevums “Associated Press”, liela daļa no šī svina ir piesārņojusi katedrāles apkārtni. Katedrāles tuvumā konstatēts svina piesārņojums 10 līdz 20 grami svina uz kilogramu augsnes, kas par 32 līdz 65 reizēm pārsniedz normu.

Svins var uzkrāties cilvēka ķermeņa audos un bojāt nervu sistēmu.

Tomēr apkārtnes atbrīvošana no toksiskā materiāla varētu nebūt tik grūta, kā varētu domāt, jo svins ir ārkārtīgi viegli veidojams.

“Ja svins nav pārāk bojāts, to ir iespējams savākt un pārkausēt par jauniem paneļiem,” skaidroja Vitmens.

Būtu pat pilnīgi iespējams no šā paša svina rekonstruēt katedrāles jumtu, tomēr celtniekiem jāņem vērā dažas detaļas. Piemēram: temperatūras izmaiņu dēļ svins var izplesties vai sarauties, tāpēc laika gaitā tas var sākt sabrukt. Jau antīkie celtnieki zināja, ka, būvējot svina jumtus, ir jāņem vērā šis apstāklis un jāatstāj brīva vieta attiecīgajās vietās.

Pagātnē svina īpašības bieži vien ir negatīvi ietekmējušas būvniecības gaitu. 19. gadsimtā arhitekti, kas pārbūvēja gotiskās katedrāles, bieži vien neņēma vērā, ka koka sula un svins kopā var radīt kodīgu ķīmisku reakciju. Viņiem nācās iemācīties atbrīvot koku no tā sulas, pirms celtniecības darbu sākšanas.

Francijas varas iestādes iesaka apkārtējām saimniecībām un biroju ēkām izmantot samitrinātas lupatas, lai no virsmām notīrītu visus iespējamos svina putekļus. Grūtniecēm un bērniem, kas mīt katedrāles apkārtnē, būtu bieži jāmazgā rokas.

Paaugstinātam riskam ir pakļauti arī celtnieki, tāpēc tiem nepieciešams valkāt īpašu apģērbu, lai samazinātu svina negatīvo ietekmi uz veselību.

Pagaidām vēl nav īsti skaidrs, vai katedrāles jumts tiks rekonstruēts, izmantojot svina paneļus. Modernajā celtniecībā parasti izmanto vieglāku un lētāku materiālu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams