Igaunijas valdība nolēmusi no 1.jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Gaidāms, ka atbilstošs likumprojekts izskatīšanai Igaunijas parlamentā tiks iesniegts jau 3.jūnijā. Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols norāda, ka pēc akcīzes nodokļa samazināšanas alkoholam Igaunijā pierobežas tirdzniecība izgaisīs.

Vītols portālam TVNET pastāstīja, ka līdz ar Igaunijas lēmumu samazināt akcīzi alkoholam pierobežas alkohola tirdzniecības biznesam Latvijā nebūs iemesla pastāvēt, alkohols maksās aptuveni vienādi, kas nozīmē, ka somiem un igauņiem, lai iegādātos alkoholu par lētāku cenu, doties uz pierobežu vairs nebūs jēgas.

Viņš atgādināja, ka tieši starpība starp valstīm akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā bija iemesls “alkotūrismam”.

Starp valstīm izlīdzināsies akcīzes nodokļa likmes grādīgo dzērienu kategorijā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ igauņi un somi līdz šim brauca alkoholu iegādāties uz veikaliem Latvijas pierobežā.

Vītols arī norādīja, ka Igaunijas lēmuma rezultātā tiks apdraudēta valsts budžeta izpilde.

Kā vienu no risinājumiem Vītols minēja akcīzes nodokļa likmes samazināšanu stiprajiem, vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem Latvijā – lai tiktu saglabāta starpība alkohola cenā, kāda bija līdz šim.

Savulaik avīze “Postimees” rakstīja, ka Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde secinājusi, ka tā dēvētais alkohola tūrisms uz Latviju Igaunijas valsts budžetam pērn izmaksājis apmēram 30 miljonus eiro negūtu alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumu - krietni vairāk, nekā prognozēja Finanšu ministrija.

Pārvaldes dati liecina, ka alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumi 2017.gadā bijuši 227 miljoni eiro - par 33 miljoniem eiro mazāk, nekā cerēts, un par aptuveni 10% mazāk nekā gadu iepriekš, kad akcīzes nodokļa likmes bija krietni zemākas.

Finanšu ministrija pagājušajā vasarā izteica prognozes, ka igauņu braucieni uz Latviju pēc stiprajiem dzērieniem un alus radīs budžetā aptuveni 20 miljonu eiro «caurumu».

Zaudējumiem var pieskaitīt arī negūtos ieņēmumus no degvielas akcīzes nodokļa, jo izrādījies, ka autovadītāji, īpaši kravas transporta šoferi, degvielu cenšas uzpildīt Latvijā. Pārvalde aplēsusi, ka degvielas pirkšana ārpus Igaunijas līdz pagājušā gada beigām pieaugusi par 40 miljoniem litru. Tas nozīmē, ka no degvielas akcīzes nodokļa Igaunija nav guvusi aptuveni 20 miljonus eiro, tātad kopumā budžetam gājuši secen apmēram 50 miljoni, raksta avīze.

«Mūsu problēma ir Latvijas alkohols, ko tirgo Igaunijas bāri, restorāni un citas ēdināšanas iestādes,» viņš norādījis. «Izanalizējot situāciju, mēs secinājām, ka šādai praksei nav epidēmijas raksturs.»

Pārvalde rīkojusi virkni reidu ēdināšanas vietās, bet lielākoties atklājusi nevis nelegālu alkoholu, bet «aplokšņu algas», teicis Laids. «Mums nav nācies saskarties ar Latvijas alkohola tirgošanu lielos daudzumos, lai gan mediji dažkārt izteikuši tādus pieņēmumus,» viņš piebildis.

Četros vai piecos gadījumos pārvaldei radušās aizdomas, vai bāri netirgo Latvijas alkoholu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams