Trešdien, 29. maijā, Saeima ārkārtas sēdē par jauno Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Savā pirmajā preses konferencē Levits atbildēja uz jautājumiem par pirmajiem darbiem un citiem tematiem.

Levits, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka zināma nojauta par rezultātiem bija, tāpēc bija sagatavojis runu. “Runu zaudējuma gadījumam nebiju sagatavojis,” teica Levits.

Tāpat viņš norādīja, ka krievu valodu pārvalda, taču savā amatā lietos valsts valodu, arī ar krievu medijiem, kuros runās valsts valodā.

Runājot par to, vai atsevišķas partijas nav zaudējušas atbalstu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, Levits skaidroja, ka iedzīvotāji savu izvēli izdarīja, ievēlot politiskos spēkus, tāpēc būtiskam iemeslam, lai apšaubītu koalīcijas stabilitāti, jo atsevišķas partijas zaudējušas atbalstu, nevajadzētu būt.

“Man ir zināmas idejas par prezidenta kancelejas vadību un galvenajiem padomniekiem, bet tās ir idejas un līdz šim brīdim ne ar vienu neesmu runājis,” teica Levits.

Vienlaikus viņš sacīja, ka Aiva Rozenberga būs viņa padomniece saziņai ar sabiedrību.

Jaunievēlētajam Valsts prezidentam tika taujāts arī par to, kādi būs viņa darbi. Levits sacīja, ka nepārstāv nevienu partiju, nav nevienas partijas biedrs, tāpēc uz valsti skatās kopumā, raugās uz valsts kopējo labumu.

“Valsts prezidenta uzdevums ir vērtēt iniciatīvas, norādīt uz trūkumiem, kurus partijām, iespējams, ir grūti iznest tālāk,” sacīja Levits.

Viņš arī atkārtoti norādīja, ka neatbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu.

“Esmu uzaicinājis Aivu Rozenbergu, jo viņas darbība bija profesionāla,” teica Levits, atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši Rozenbergu izvēlējies par padomnieci saziņai ar sabiedrību.

Taujāts, vai dzīvos Jūrmalas rezidencē, Levits atbildēja, ka Valsts prezidenta statuss, rezidence un apsardze ir jautājumi, par kuriem lemj valsts, un tas nav amatpersonu iegribu jautājums.

Levits skaidroja, ka darīs tā, kā nosaka likums, un viņam nebūšot nekādu kaprīžu.

Runājot par reemigrācijas jautājumiem, Levits sacīja, ka Latvijas nācijā ietilpst arī tie latvieši, kuri dzīvo ārpus Latvijas robežām.

“Diasporas politika ir jauns virziens, domāju, ka tas ir labi, mēs kā mazskaitlīga nācija nevaram atļauties zaudēt šos cilvēkus, un ir uzdevums viņus piesaistīt,” teica Levits.

Viņš skaidroja, ka reemigrāciju varētu veicināt, novācot šķēršļus, lai Latvijā būtu vienkāršāk atgriezties.

Man padomā ir vairākas virzāmas iniciatīvas, bet valsts prezidentam nav tiesību pieņemt iniciatīvas,” teica Levits, norādot, ka ir vesela virkne jautājumu, kuras nav nosegtas politiskā līmenī.

“Kas attiecas uz Valsts prezidenta statusu, atalgojumu, tas ir valstisks jautājums, to lemj likumdevējs, darīšu, kā ir nolemts,” teica Levits.

Levits norādīja, ka atklātas prezidenta vēlēšanas ir vērtējamas pozitīvi, jo izslēdz to, ka tiek sacīts viens, bet darīts cits. “Tas ir demokrātisks process,” par atklātu prezidenta ievēlēšanu teica Levits.

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, pret balsoja 32 deputāti. Par Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.

Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas - divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.

Pēc ievēlēšanas Levits teica runu no Saeimas tribīnes. "Es būšu visas Latvijas prezidents," teica Levits, piebilstot, ka būs visu pilsoņu prezidents, gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki - Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti - parlamentārieti Šmitu (KPV LV).

Visas koalīcijas partijas jau iepriekš pauda atbalstu Levita kandidatūrai, izņemot "KPV LV" frakciju, kur bija atšķirīgi viedokļi. Vēlāk gan "KPV LV" Saeimas frakcijas kodols ir pieņēmis lēmumu atbalstīt Levitu.

Jautājums par prezidentu izraisīja asas debates, jo koalīcijas deputāti slavēja Levitu, taču opozīcijas parlamentārieši bija kritiski gan par kandidatūru, gan par procesu.

Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams