ASV jebkāda eskalācija šajā reģionā būtu līdzvērtīga eskalācijai pie savas robežas.
Turklāt pat situācijās, kad pretinieks ir daudz vājāks un mazāks nekā Ķīna (piemēram, Ziemeļkoreja), ASV tik un tā ir ļoti piesardzīgas. No vienas puses mums ir asas vārdu apmaiņas un draudi, bet, izsverot riskus cauri administrācijām, ASV nav pieļāvusi “Tuvo Austrumu scenāriju” šajā reģionā,» norāda Čerenkova.
Savukārt, komentējot Ķīnas agresīvo atbildi, pētniece saka, ka
tas labi sasaucoties ar Ķīnas vēstījumu par to, ka tā neļaus vairs sevi pazemot un izrīkot.
«Ķīnas ministrs vēlas iedarbināt to naratīvu, kurš runā par Rietumu lielvaru veikto Ķīnas pazemošanu pēc Opija kariem un tā tālāk. Tas ir tāds diskursīvs reakcijas veids uz ASV paziņojumiem. Vai tas kur novedīs? Mūs gaida visādi brīnumi, bet viens no tiem brīnumiem nebūs ASV un Ķīnas sadursme klasiska kara izpratnē,» saka Čerenkova.
Ķīna arī apzinoties, ka prezidents Donalds Tramps, iespējams, nebūs savā amatā jau pēc 2020. gada, tāpēc Ķīna vienkārši atbildēs ar agresīviem vārdiem, bet nogaidīs gaidāmo prezidenta vēlēšanu iznākumu. Turklāt, pat ja Tramps arī paliks amatā vēl uz četriem gadiem, tad priekš Ķīnas četri gadi nav nekas, pauž Čerenkova.
Vienlaikus pētniece piekrīt, ka jebkurā gadījumā pastāv pārrēķināšanās risks un militāras sadursmes var sākties, arī abām pusēm negribot. «Tomēr tajā pašā laikā šādu risku labi apzinās gan ASV, gan Ķīnas administrācija. Pekinai arī, no vienas puses, ir svarīgi parādīt sevi kā valsti, kura sevi ciena, bet, no otras puses, arī Ķīnai šajā reģionā ir sabiedrotie. Līdz ar to Ķīnai būtu ļoti nevēlams radīt jebkāda veida destabilizāciju, jo galu galā visi Ķīnas projekti, ar kuriem tā nāk klajā, balstās uz premisu, ka to loma ir nodrošināt pasaulē stabilitāti caur Ķīnas vadītu globalizāciju. Pekinai bruņots konflikts par labu nenāktu,» norāda pētniece.
Foto: ASV un Ķīnas tirdzniecības karš
Visbeidzot jau raksta pirmās sadaļas beigās bija minēts, ka ir izteikta vēlēšanās gan starp Ķīnas, gan ASV militārajiem spēkiem palielināt savstarpējo komunikāciju. «Vairāk kanālu vienmēr ir labi, jo tie var arī samazināt militāra konflikta risku pārrēķināšanās rezultātā,» apgalvo LIIA pārstāve. Tomēr tajā pašā laikā Čerenkova arī vērš uzmanību uz to, ka viena lieta ir šādu komunikācijas kanālu pastāvēšana, bet pavisam cita – spēja kādas puses pārstāvim «pielikt no sevis» viedokli noteiktā pozīcijā. Ķīnas gadījumā jebkura pozīcija un jebkurš paziņojums tiek saskaņots vertikāli, un tas prasa laiku. «Tāpēc pat pie plašiem komunikācijas kanāliem,
Ķīnas pusei vajag ilgāku laiku, lai manevrētu atbildi un reakciju, nekā ASV,»
Tā vien izskatās, ka bruņots konflikts starp ASV un Ķīnu tuvākajā laikā gaidāms nebūs. Konfrontācija, visticamāk, turpinās norisināties tikai ekonomiskajā dimensijā, un abas puses viena otrai turpinās izteikt spēcīgus draudus. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka pasaules uzmanībai no Ķīnas un ASV attiecībām būtu jānovēršas. Dienvidaustrumāzijā tomēr ir izveidojusies ievērojama pulvermuca, kura var sprāgt mazākās kļūdas rezultātā. Ir skaidrs, ka šis reģions nākotnē būs viens no globālo lielvaru lielākajiem sadursmes punktiem. Atliek tikai cerēt, ka piedzīvosim tādu pašu situāciju kā Berlīnē Aukstā kara laikā, kad PSRS un ASV armijas stāvēja iepretim viena otrai, taču tā arī neviena no tām neizdarīja militāru gājienu. Sliktāko scenāriju būtu ļoti slikti piedzīvot arī Latvijai. Atcerēsimies, ka mūsdienu globālajā pasaulē tas, kas ir tāls, vairs nav tāls un tas, kas ir tuvs, ir vēl tuvāks.