Ar represijām saskaras visas faktu atklājēju un viedokļu paudēju grupas - kā žurnālisti, tā arī aktīvisti un mākslinieki. Pats slavenākais radošās izpausmes ierobežošanas stāsts Krievijā, protams, ir pankgrupas "Pussy Riot" dalībnieku biežā turēšana ieslodzījumā vēl septiņus gadus pēc performances Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē. Krievija pērn apņēmās pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu un izmaksāt trim pankgrupas "Pussy Riot" dalībniecēm kompensācijas par viņu tiesību pārkāpumiem.
Foto: Tiesa «Pussy Riot» dalībniecēm piespriež divus gadus kolonijā
Aprīlī pēc gandrīz divus gadus ilga mājas aresta drošības līdzeklis tika mainīts krievu teātra un kino režisoram Kirilam Serebreņņikovam. Režisors atrodas mājas arestā kopš 2017.gada augusta, kad viņam tika izvirzītas apsūdzības 133 miljonu rubļu piesavināšanā. Saskaņā ar apsūdzību Serebreņņikovs piesavinājies naudu, kas no valsts budžeta piešķirta vienam no Maskavas Gogoļa centra teātra projektiem. Tomēr tiek uzskatīts, ka apsūdzības ir politiski motivētas, jo Serebreņņikovs atklāti kritizējis Putinu un viņa politiku.
Pērn izskanēja, ka Krievijā ar dažādiem līdzekļiem - ziņojumiem par narkotikām, apsūdzībām ekstrēmismā un draudiem - tiek apkaroti jaunās "interneta paaudzes" elki: reperi un alternatīvās mūzikas izpildītāji.
Vairāki jaunie mūziķi ziņu aģentūras AP žurnālistei sūdzējās par pastiprinātu spiedienu no varasiestādēm, tai skaitā arestus un koncertu atcelšanu. Novembrī pirms populārā Krievijas jaunā repera Haskija uzstāšanās kluba īpašnieki tika brīdināti, ka priekšnesumā esot "ekstrēmiski" elementi. Haskijs tika aizturēts, kad pēc koncerta atcelšanas uzrāpās uz automašīnas jumta un centās sniegt sanākušajiem faniem improvizētu koncertu - par to viņam piesprieda 12 dienu arestu par huligānismu.
26 gadus vecais Haskijs savu dziesmu tekstos mēdz pievērsties tādiem tematiem kā nabadzība, korupcija un policijas brutalitāte.
Nākotne - "suverēnais internets"
Krievija nākusi klajā ar ideju izveidot Krievijas nacionālo interneta tīklu. Oficiālais mērķis - nodrošināties pret iespējamību, ka citas valstis varētu mēģināt izolēt Krieviju interneta vidē. Taču idejas kritiķi norāda - tas būs vēl viens valdības cenzūras instruments līdzās Kremļa kontrolē esošajiem telekanāliem un vārda brīvību ierobežojošiem likumiem. Internetā joprojām darbojas Krievijas atlikušie neatkarīgie mediji, un tur ir aktīva jaunā, taču pieaugusī Krievijas divdesmitgadnieku un trīsdesmitgadnieku paaudze, kurai valsts pārņemto telekanālu piedāvājums ir mazāk interesants.
Likumprojekts ar nosaukumu "Digitālās ekonomikas nacionālā programma" paredz, ka vietējiem tīkliem jānodrošina visa datu apmaiņa Krievijas robežās. Savukārt no Krievijas izejošā datu plūsma tiks virzīta caur virtuālajiem "robežpunktiem", ko kontrolēs Krievijas masu komunikāciju uzraudzības dienests "Roskomnadzor". Tātad Krievijas valdība faktiski varēs kontrolēt un cenzēt visu ārvalstu informāciju, kā arī "atslēgties" no globālā tīmekļa.
Putina parakstītais likums stāsies spēkā 1.novembrī.
Tomēr tas nenozīmē, ka interneta ierobežošana Krievijā nenotiek jau tagad. Krievijas valdība ieviesa ierobežojumus populārajai ziņu apmaiņas aplikācijai "Telegram", kaut arī tie nespēja būtiski ierobežot aplikācijas lietošanu.
Vārda brīvības ierobežošana - sistemātiska un apzināta
Augstāk uzskaitītie gadījumi lielākoties aptver tikai pēdējos pāris gadus, un tas nebūt nav pilnīgs saraksts. Tomēr šie piemēri parāda, ka vārda brīvības ierobežošana Krievijā ir sistemātiska un apzināta. Tajā piedalās visi trīs varas pīlāri: izpildvara, likumdevējvara un tiesu vara, un pat neoficiālā ceturtā vara - mediji.
Golunova gadījums parādīja, ka vārda brīvību iespējams aizstāvēt, ja neatkarīgi, brīvi mediji spēj pildīt demokrātijas sargsuņa lomu. Taču Krievijas situācijā, kad lielākie mediji ir valsts varas turpinājums, tas iespējams tikai ar milzīgu ārvalstu kolēģu palīdzību un atbalstu. Un ja izdodas - tas ir nevis likums, bet gan izņēmums.