“Mums šķita, ka tas ilgst mūžību. To, ka atradāmies viesuļvētras epicentrā, sapratām, kad ieraudzījām postījumus,” saka bērnudārza audzinātāja Ilva Celma. Otrdienas vakarā viņa kopā ar meitu, māsu, viņas ģimeni un tēvu atradās ģimenes mājā Tumes pagasta “Alpukalnos”. Dažu minūšu laikā kā kāršu namiņš sabruka kūts no betona blokiem, bet lielie bērzi mētājās zemē, izrauti ar visām saknēm. Par laimi, neviens cilvēks necieta. Ko tādu Celmu ģimene piedzīvoja pirmo reizi.

papildināts

“Ap 19.00 jutām, ka tuvojas negaiss, bet domājām, ka būs kā parasti, – aizvērām visas durvis un logus. Paēdām vakariņas un dzirdējām, ka vējš sāk pūst aizvien stiprāk. Sāka krist lieli krusas graudi kopā ar lietu,” otrdienas vakarā piedzīvoto vētru atceras Ieva Celma.

Ģimenes mājā kopā ar pieaugušajiem – Ievu, viņas māsu Lauru un tēvu - bija arī abu desmit un vienpadsmit gadus vecās meitas.

Tālāk Ieva atceras tikai to, ka aiz loga pēkšņi viss kļuva necaurredzami balts, bija dzirdams, kā plosās viesulis.

Sieviete saka, ka neesot dzirdējusi ne to, kā lūst priedes un bērzi, ne kā sabrūk pamatīgā kūts un pirts. Kad viesulis nedaudz pierima, Ieva piegāja pie loga un iekliedzās. “Kūts jumts mums burtiski nāca virsū,” atceras Ieva. Viņa pieļauj, ka kūts zināmā mērā nosargāja dzīvojamo māju, kas tikpat kā necieta.

“Brangie bērzi bija izrauti ar saknēm no zemes un sagriezti kā skali. Bērzi bija faktiski nomizoti. Liekas, ka bērzu birzī plosījies kaut kas tāds kā tornado.”

Par laimi, suns un kaķis atradās iekštelpās, bet vistiņas, kas bija kūtī, aizgāja bojā zem betona blokiem.

Foto: Laura Celma

Vētrā sagāzās pirts un klētij tika norauts jumts. Ir nopostīta siltumnīca un nelielas būves. Pagalmā mētājas milzīgi koki ar saknēm. Ieva saka, ka būves bija celtas samērā nesen – piemēram, kūts būvēta pirms 25 gadiem. Ievas automašīnai ir izsists aizmugurējais stikls, bet viņas māsas automašīna cietusi pamatīgāk – krītošais vai drīzāk lidojošais šīferis ir sabojājis auto sānus.

“Pulkstenī neskatījāmies, bet šķita, ka tas ilgst mūžīgi, patiesībā laikam 20 vai 30 minūtes. Kad sapratām situācijas nopietnību, sākām nervozēt,” stāsta Ieva.

Pamanījuši, ka esam stresā, sāka raudāt bērni.

 Kaut ko tādu viņa piedzīvoja pirmo reizi mūžā. “Neko tādu nekad nav redzējis arī tētis.”

Vecmāmiņa, kurai ir 91 gads, sacīja, ka tādu postažu redz pirmo reizi.

Iznāk, ka “Alpukani” atradās viesuļvētras epicentrā, jo kaimiņu saimniecībās tādu postījumu nav – ir nolauzti koki, norauts kāds gabals no jumta, bet ēkas nav sagruvušas. “Citi mums pat neticēja, šodien brauca no pašvaldības skatīties,” saka Ieva. Viņa saka, ka realitātē pagalmā izskatoties trakāk nekā fotogrāfijās.

Piltuves mākoņi un virpuļstabi

Otrdienas pērkona negaiss sākās virs Vācijas un ilga gandrīz divas diennaktis, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

11. jūnijā virs Eiropas austrumu daļas un Baltijas valstīm bija izveidojušies labvēlīgi apstākļi negaisu attīstībai. No Eiropas dienvidiem ieplūda karsts, mitrs gaiss un vēja vektoru vertikālais izkārtojums radīja pateicīgus apstākļus aktīvai un straujai negaisa mākoņu attīstībai.

Naktī uz 11. jūniju Kurzemi sasniedza pērkona negaisu zona, kas atnesa mērenu lietu. Savukārt dienā virs Baltijas jūras pārvietojās liela mēroga pērkona negaisu zona, kas iepriekšējā dienā bija izveidojusies virs Vācijas dienvidiem. Virs Latvijas šī zona nonāca vēlā pēcpusdienā un sāka virzīties austrumu virzienā.

Kurzemes ziemeļu daļā tika novērotas stipras pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un lielgraudu krusu. Vairākās vietās Kurzemē krituši koki, kas bloķējuši automašīnu un dzelzceļa satiksmi, pilsētās applūdušas ielas.

Atsevišķās vietās vēja radītie bojājumi varētu liecināt par piltuves mākoņu (funnel cloud) vai pat virpuļstabu esamību.

Vislielākos postījumus šī pērkona negaisu sistēma radīja Tukuma un Kuldīgas apkārtnē. Latvijā gaisa temperatūra vietām paaugstinājās līdz +30,5 grādiem un trijās novērojumu stacijās - Dobelē, Rucavā, Saldū - tika pārspēti 11. jūnija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Vēlāk vakarā un naktī šī pērkona negaisu josla pārvietojās pāri Vidzemei, kur arī vietām tika novērota krusa un stipri nokrišņi – Priekuļos 49 mm, Zosēnos 38 mm, Skultē 36 mm, bet Alūksnē 30 mm.

Salīdzinot ar iepriekš novērotajām liela mēroga pērkona negaisu zonām šī izceļas ar savu ilgstošo noturību.

Ja ierasti pērkona negaisu “mūžs” ir no pāris stundām līdz pusdiennaktij, tad šīs zonas aktīvais posms pārsniedza diennakti un tuvojas jau divām – tā izveidojās 10. jūnijā virs Vācijas dienvidiem, 11. jūnijā tā pārvietojās pār Baltijas jūru un šķērsoja Latviju, bet šodien tā vēl ir novērojama virs Krievijas rietumiem.

Nedaudz netipiski ir arī tas, ka tik stiprs pērkona negaiss ir izveidojies jau jūnija pirmajā pusē, jo ierasti spēcīgākie negaisi veidojas jūlijā un augustā, kad to attīstībai ir labāki apstākļi.

Atlikušajā darba nedēļā sinoptiskā situācija virs Latvijas ievērojami nemainīsies, līdz ar to aktīvi veidosies gubu-lietus un negaisa mākoņi. Spriežot pēc šā brīža prognozēm, negaisu zonas nebūs tik plašas un postošas kā vakar pieredzētais, tomēr negaisa laikā tik un tā gaidāma vēja pastiprināšanās un stiprs lietus, iespējama krusa.

Kopumā Latvijā aizvien ir jārēķinās, ka pērkona negaisi ir bīstamākā atmosfēras parādība vasaras sezonā, kas ik gadu atsevišķās vietās rada apdraudējumu un postījumus.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams