FOTO: AFP/SCANPIX

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) atzinusi, ka piedzīvoja "sistēmiskas kļūdas", risinot situāciju Mjanmā, kā rezultātā 2017.gadā notika musulmaņu minoritātes rohindžu masveida izceļošana.

Ziņojumā atzīts, ka "ir sarežģīti noteikt atbildīgos par sistēmiskām kļūdām", tomēr "uz visām iesaistītajām pusēm gulstas" kopīga atbildība par to, ka "uzstājīgāk neizpildīja ANO pamata uzdevumu attiecībā uz smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem".

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs februārī deva rīkojumu veikt iekšējo pārbaudi par organizācijas darbību Mjanmā pēc tam, kad tās amatpersonas valstī tika apsūdzētas par to, ka ir ignorējušas brīdinājuma zīmes par uzbrukumiem rohindžām.

Foto: Rohindžu bēgšana no Mjanmas

Pašlaik 740 tūkstoši rohindžu dzīvo nometnēs Bangladešā pēc tam, kad 2017.gada militārās kampaņas laikā aizbēga no Mjanmas Rakhainas pavalsts.

ANO šo kampaņu raksturo kā "etnisko tīrīšanu", bet Mjanma apgalvo, ka militārā kampaņa Rakhainas pavalstī bija leģitīma reakcija uz nemiernieku uzbrukumiem reģionā un noliedz apsūdzības etniskajā tīrīšanā.

Daļa ANO kritikas veltīta aizdomām, ka toreizējā organizācijas koordinatore Renata Loka-Desaliena, kas dzīvoja uz vietas, neņēma vērā arvien lielākus pārkāpumus pret rohindžu pārstāvjiem, lai veicinātu ekonomikas sadarbību ar Mjanmas valdību.

ANO tādas apsūdzības noliedz.

Tomēr 36 lappuses garajā ziņojumā, kuras autors ir Gvatemalas pieredzējušais diplomāts Gērts Rozentāls, atzīts, ka ANO sistēmā ir bijusi "sašķeltības, nevis vienotības dinamika", "skaidras un vienotas stratēģijas neesamība", kā arī sistemātiskas un vienotas analīzes no notikuma vietas trūkumi".

Rozentāls rakstīja, ka ANO ir "jāuzlabo, jāsistematizē un reāllaikā jādalās ar datiem, informāciju un analīzi par notikumiem no to norises vietas", un, ja "tiek saņemtas atšķirīgas interpretācijas no dažādām pusēm", ar tām ir jādalās un jācenšas izprast.

Kā iemeslu ANO kļūdām diplomāts min "starptautiskās sabiedrības sākotnējo fascinēšanos ar politisko pāreju, kas lielā mērā saistīts ar gandrīz leģendāro [Mjanmas civilās administrācijas vadītājas] Aunas Sanas Su Či statusu".

Viņš norādīja, ka toreizējais ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raāds al Huseins bija konsekventākais savās norādēs par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet tas "radīja zināmas nesaskaņas ar tiem, kas ANO vēlējās "klusās diplomātijas" pieeju".

ANO preses pārstāve Stefānija Dudžariča sacīja, ka Gutērrešs ir pieņēmis rekomendācijas un "apņēmies tās īstenot, lai uzlabotu ANO sistēmas sniegumu".

Savukārt organizācijas "Human Rights Watch" direktors ANO jautājumos Luī Šarbonē paziņoja, ka ANO ir jāsauc pie atbildības tās "ANO amatpersonas, kas visvairāk atbildīgas par etniskās tīrīšanas Mjanmā ignorēšanu".

"Par rutīnu jau kļuvuši ANO ziņojumi, ka mācība ir gūta par tās nespēju rīkoties masu zvērību gadījumā," viņš piebilda.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO