Palūkojoties uz Austrālijas, Taizemes vai Madagaskaras augu klāstu, tā vien šķiet, ka Latvijā saindēties ar augiem tikpat kā nevar. Tomēr arī mūsu platuma grādos ir vairākas augu sugas, kas var kaitēt veselībai vai pat nogalināt. Kas ir Latvijas indīgākie augi un kā no tiem uzmanīties, skaidro LU Botāniskā dārza pārstāvji.

Latvijas florā ir apmēram 100 indīgo augu sugu. Visplašāk Latvijas teritorijā tās ir sastopamas gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtā. Saindēšanās ar Latvijas indīgajiem augiem nav ne mazāk bīstama par eksotiskajiem augiem, kas parasti biedē tūristus – arī pašmāju indīgie augi ir pietiekami nikni, lai radītu apdegumus, sirdsdarbības traucējumus, vemšanu un pat nāvi. Kopš 2005.gada Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā ir izveidota indīgajiem Latvijas savvaļas floras augiem veltīta ekspozīcija. Kopumā LU Botāniskā dārza kolekcijās apskatāmas 65 Latvijas floras indīgo sēklaugu sugas – tā ir lieliska vieta, kur mācīties atpazīt indīgos Latvijas augus.

Foto: Jānis Škapars

Lai izvairītos no saindēšanās, nepazīstamus augus vēlams neaizskart vai nogaršot. Visbiežāk saindēšanās notiek ar augiem, kuri vizuāli atgādina citus pazīstamus augus, kas cilvēka veselībai nav bīstami, piemēram, mežā atrodot kādas ogas, kas līdzinās upenēm vai aronijām.

Lūk, daži no indīgākajiem Latvijā sastopamajiem augiem:

Indīgais velnarutks

Indīgais velnarutks ir daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs. Tas tiek uzskatīts par indīgāko savvaļā sastopamo augu Latvijā. Īpaši indīgs ir velnarutka baltais saknenis ar maldinoši patīkamo garšu un pētersīļu aromātu. Velnarutka saknenis ir tik indīgs, ka vien ar 100 gramiem sakneņa ir iespējams nogalināt govi.

Latvijā indīgais velnarutks sastopams visā valsts teritorijā, galvenokārt purvainās ūdenskrātuvju krastmalās un pārmitrās vietās.

Foto: LU Botāniskais dārzs

Beladonna

Beladonna, dēvēta arī par melno velnogu vai vilkogu, ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Šis augs viduslaikos bija ārkārtīgi populāra sastāvdaļa medikamentiem, kosmētikas produktiem, kā arī indes ražošanai. Vārds “Beladonna” ir radies no itāļu valodas vārdiem “bella” un “donna” jeb “skaistā sieviete”. Renesanses laikā īpašs skaistuma etalons bija plašas acu zīlītes, kuras panāca ar beladonnas acu pilieniem – tās bloķēja acu zīlīšu muskuļus, tāpēc tās vienmēr bija paplašinātas. Diemžēl, šī auga acu pilieni nenāca par labu dāmām – laika gaitā tie izraisīja tuvredzību un pat aklumu. Savukārt, kā indi, beladonas izmantoja augstmaņu indēšanai, piemēram, tiek uzskatīts, ka imperatora Kaligulas vecmāmiņu Līviju Druzdillu nonāvēja tieši ar beladonnu. Tāpat kāda leģenda vēsta, ka Makbeta kareivji iebrūkošos dāņu kareivjus saindēja ar vīnu, kas bija gatavots no saldajiem, nāvējošajiem beladonnas augļiem.

Foto: Wikimedia Commons

Visas beladonnas daļas ir indīgas, taču par vienu no bīstamākajiem augiem to padara tumši violetās ogas. Tās, atšķirībā no daudzām citām indīgajām ogām un augļiem, ar nepatīkamu garšu nesignalizē par savu bīstamību – beladonnas ogas ir patīkami saldas. Bērniem letāla var izrādīties jau divu ogu apēšana, bet pieaugušam cilvēkam – desmit. Atropīns un skopolamīns, ko satur beladonnas ogas, izraisa muskuļu, to skaitā sirds, paralīzi. Latvijā šī ir kultivēta augu suga, taču to ir iespējams sastapt arī savvaļā dārzu tuvumā.

Foto: LU Botāniskais dārzs

Parastais velnābols

Parastais velnābols ir viengadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur psihoaktīvus alkaloīdus. Vēsturiski velnābols mazās devās lietots tautas medicīnā kā pretsāpju līdzeklis, jo tam ir nomierinošs, muskuļus atslābinošs efekts, taču auga bīstamības dēļ to ārstniecībā izmantot pašrocīgi neiesaka. Velnābols var izraisīt spēcīgas halucinācijas, kuras nav iespējams atšķirt no realitātes, kas savukārt saindējušos cilvēku padara arī bīstamu apkārtējiem. Auga saturēto psihoaktīvo vielu dēļ dažādās pasaules kultūrās senāk velnābols lietots šamaniskajos rituālos halucināciju izraisīšanai. Pat neliela devas pārsniegšana var izraisīt nopietnus sirdsdarbības traucējumus, kas var beigties ar letālām sekām.

Latvijā parastais velnābols galvenokārt sastopams ceļmalās, nezālienēs un izgāztuvju tuvumā.

Foto: LU Botāniskais dārzs
Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams