Jelagiri kalnu ielokā Indijas dienvidos pa kalniem traucas vilciens. Tas uz industriālo pilsētu Čennai ved pašu vērtīgāko kravu: dzeramo ūdeni.

Čennai, kur zeļ autobūves un tehnoloģiju industrijas, akūti trūkst ūdens. Lai ar to apgādātu pilsētas desmit miljonus iedzīvotāju, valdība īsteno dārgu un nepārdomātu stratēģiju. Katru dienu vilciens ar 50 vagoniem četrās stundās mēro 216 kilometrus garo ceļu no Kaveri upes. Vienā šādā braucienā uz pilsētu tiek atvesti 2,5 miljoni litru ūdens, vēsta aģentūra AP.

Vilciens ir klasisks "jugaad" - ar šo vārdu indieši apzīmē steidzīgu pagaidu risinājumu kādai sarežģītai problēmai.

Galvenais inženieris K.Radžu atzīst, ka ūdens piegādes ar vilcienu nebūt nav labākais veids, kā risināt Čennai piemeklējušo problēmu. "Bet tas ātrs veids, kā to atvieglot, un tas arī viss. Tas nav ilglaicīgs risinājums," viņš norāda. Labāk būtu ierīkot pazemes cauruļvadu, pa kuru ūdeni varētu piegādāt no tuvējās apkaimes.

Tāpat kā citās strauji augošās attīstības valstu pilsētās, arī Čennai ūdens problēma brieda vairāku gadu garumā.

Čennai iedzīvotāju skaits pēdējo 30 gadu laikā ir trīskāršojies. Tur ierodas darbinieki no citām Indijas vietām, lai strādātu farmakoloģijas laboratorijās, autobūves rūpnīcās un tehnoloģiju uzņēmumos. Straujā izaugsme apvienojumā ar pilsētas ūdens rezervuāru uzturēšanu, neefektīvo notekūdeņu sistēmu un pēdējā laikā arī klimatisko apstākļu izraisīto sausumu novedusi pie tā, ka Indijas sestā lielākā pilsēta ir gandrīz izžuvusi.

Foto: AFP/AP/Scanpix

Tā kā rezervuāri ir tukši, pilsēta ar desmit miljoniem iedzīvotāju spiesta paļauties uz izsīkstošajiem gruntsūdeņiem un divām sālsūdens attīrīšanas stacijām. Kopš jūnija Čennai iedzīvotājiem ūdens no krāna tek tikai pāris stundas dienā.

Jūlija sākumā Tamilnādas štata valdība pieņēma lēmumu turpmāko pusgadu veikt ūdens piegādes pa dzelzceļu. Projekts kopumā izmaksās ap 94 miljoniem ASV dolāru.

Galvenā inženiera Radžu komandai nieka desmit dienu laikā bija jāierīko 650 metrus garš cauruļvads un ūdens pumpēšanas sistēma. Ūdens tiek pārvadāts vagonos, kuros savulaik tika transportēta cepamā eļļa.

Foto: AFP/AP/Scanpix

Vilciena atvestais ūdens tiek iepludināts pilsētas ūdensapgādes sistēmā. 

Ūdens vēlāk tiek iepildīts autocisternās, kas izvadā augstā vērtē turēto šķidrumu iedzīvotājiem. Autocisternas vadītājs Ranganatans stāsta, ka strādājot 16 stundu maiņas, kurās nepietiekot laika pat pusdienām.

"Cilvēki priecājas, kad redz mūsu mašīnas," viņš saka. "Ja aizkavējamies, viņi ir panikā. Ko darīt? Viņi ir tādi paši kā mana māte un māsa, viņi baidās par ūdens trūkumu, tāpēc mēs palīdzam."

Pie ūdens saņemšanas punkta gaida 41 gadu vecā K.Devi. Viņa dienā saņem sešus valsts apmaksātus ūdens traukus, taču ar tiem viņas ģimene var nomazgāties un izmazgāt drēbes tikai reizi nedēļā.

Dažkārt viņai nākas piepirkt klāt kādu papildu ūdens iepakojumu. Tas maksā 35 rūpijas (44 centus).

Viņa priecājas par iespēju saņemt ūdeni, lai gan ceļš no saņemšanas punkta līdz graustu rajonam, kurā viņa dzīvo, ir garš. 

"Ja dod ūdeni, kāpēc lai mēs atteiktos?" jautā sieviete.

Šī nav pirmā reize, kad ūdens uz Čennai tiek vests ar vilcienu. 2001.gadā, kad reģionu piemeklēja liels sausums, ūdeni nācās vest veselus 400 kilometrus.

Pēc tam valdība noteica, ka visās mājsaimniecībās jābūt ierīkotai lietusūdeņu savākšanas sistēmai. Tika ierīkotas ūdens attīrīšanas stacijas. Taču ar to nepietika, lai nodrošinātu pilsētu pret smago situāciju, kas to piemeklēja pēc nepilniem 20 gadiem.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams