Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušie protesti Maskavā ir lielākais izaicinājums Vladimira Putina režīmam Krievijā, norāda laikraksts "The Wall Street Journal". Protesti devuši Krievijas iedzīvotājiem iespēju paust neapmierinātību ar virkni problēmu, kas samilzušas Putina 20 valdīšanas gadu laikā, tostarp ekonomisko stagnāciju, politiskās izvēles trūkumu un Krievijas ģeopolitisko izolāciju.

Putina militārie izgājieni padarījuši Krieviju par spēlētāju, ar kuru nākas rēķināties citām valstīm. Taču vidējam Krievijas iedzīvotājam tie nav nesuši nekādu taustāmu labumu; tieši otrādāk - hronisku ekonomisko problēmu dēļ, ko pastiprinājušas Rietumu sankcijas, dzīves līmenis Krievijā krītas jau piecus gadus pēc kārtas.

"Protesti savā būtībā ir par krievu dziļo vilšanos savā valdībā," laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālistam Tomasam Grovam norāda sociologs Deniss Volkovs, kurš strādā Maskavā bāzētajā Levadas centrā. "Džins ir laukā no pudeles, un tauta beidzot var paust savu neapmierinātību."

Sestdienas protestos piedalījās ap 50 000 cilvēku. Protestu kustība aizsākās kā reakcija pret neatkarīgo kandidātu nepielaišanu Maskavas domes vēlēšanām, bet, ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu, tagad pārtapusi par dažādu nacionāla un pašvaldību līmeņa politisko interešu paušanas platformu.

Foto: SIPA/Scanpix

Putina režīma nespēja kopš 2013.gada celt dzīves līmeni Krievijā ir iedragājusi tā popularitāti. Šogad valdības popularitātes reitings nokritās līdz 64%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gadā, taču pēc tam nedaudz pieauga. Sociologi gan norāda, ka popularitātes reitings lielā mērā saistīts ar to, ka pašlaik Putinam nav reālu sāncenšu, uzsver "The Wall Street Journal".

"Politiskā sistēma pārāk ilgi ir ignorējusi pārāk lielu skaitu cilvēku. Sakrājušās dusmas," saka politiķe Ļubova Soboļa, kura bija viena no Maskavas domes vēlēšanām nepielaistajām kandidātēm. Viņa bija pirmo protestu līderu vidū.

Tomēr eksperti norāda, ka daudziem protestu dalībniekiem nav nekādu konkrētu prasību, tāpēc demonstrācijas varētu kalpot vien kā "tvaika nolaišana", kas nenovedīs pie reālām izmaiņām.

Sestdien notikušais protests bija sankcionēts, taču, kad tā dalībnieki mēģināja novirzīties prezidenta administrācijas virzienā, gandrīz 250 cilvēki tika aizturēti par spīti tam, ka uzvedās mierīgi.

Iepriekšējos divos protestos, ko Maskavas dome atteicās saskaņot, katrā tika aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki. Dusmas izraisīja policijas vardarbīgā izturēšanās un represijas ar tieslietu sistēmas starpniecību - tai skaitā draudi kādam protestētāju pārim atņemt bērnu.

"Es vēlos, kaut varētu iet uz vēlēšanām un balsot par kādu, kam uzticos," saka 42 gadus vecais IT speciālists Dmitrijs Rjabžujevs. "Bet es nespēju stāvēt malā, kamēr nevainīgus cilvēkus bez jebkāda iemesla dauza un liek cietumā."

2019.gada protesti līdzinās līdzīgai kustībai, kas bija aktīva no 2011. līdz 2013.gadam. Tolaik lielākajās Krievijas pilsētās tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, iebilstot pret Putina atgriešanos prezidenta amatā pēc tā "aizlienēšanas" Dmitrijam Medvedevam. Pašā protestu karstumā tie Maskavā pulcēja vairāk nekā 100 000 cilvēku. 

Pēdējos gados protesti bija aprimuši, par ko galvenokārt atbildīgs nacionālisma vilnis pēc Krimas aneksijas un fakts, ka Putina agresīvā ārpolitika veicināja Kremļa tēlu ārvalstīs.

"Bet pat viskaismīgākie Krimas politikas atbalstītāji tagad redz, ka mums melo, kamēr amatpersonas zog naudu un mēs paliekam nabagāki," saka Rjabžujevs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams