Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons otrdien zaudēja kontroli pār britu parlamentu, kad 21 konservatīvo deputāts pieslējās opozīcijai svarīgā balsojumā par sarunu sākšanu, lai nākotnē varētu pieņemt likumu, kas valstij neļaus izstāties no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Viens no Konservatīvās partijas deputātiem pat pārgāja liberāldemokrātu rindās, kā rezultātā Džonsona partija zaudēja balsu vairākumu Pārstāvju palātā. Tagad Džonsona valdībai vairs nav darboties spējīga vairākuma.

Džonsons iepriekš paudis, ka Apvienotajai Karalistei pašlaik noliktajā "Brexit" termiņā 31.decembrī esot jāizstājas no ES - vienalga, ar vienošanos vai bez.

Džonsons šādu iznākumu centās nosargāt ar negaidītu politisko manevru, ko ne viens vien oponents nosaucis par nedemokrātisku. Kamēr britu parlaments vēl atradās vasaras pārtraukumā, Džonsons pieprasīja deputātu brīvdienas pagarināt līdz oktobra vidum. Tādējādi parlamenta rīcībā būtu tikai divas nedēļas, lai pretotos Džonsona izlolotajiem "Brexit" plāniem. 

Lielbritānijas karaliene Elizabete II piekrita Džonsona lūgumam, nosakot, ka parlamenta darbs tiks apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī.

Džonsons pret parlamentu

Džonsons bija līdzīgās pozīcijās kā viņa priekšgājēja Terēza Meja - bija jāmēģina sastrādāties ar naidīgi noskaņotu parlamentu, kurā viņam tomēr bija neliels balsu pārsvars.

Atšķirībā no Mejas Džonsons riskēja ar savas partijas vienotību, lai panāktu "Brexit" īstenošanos, taču dārgi par to samaksāja, raksta medijs "Politico.eu". Lai arī Džonsons joprojām atrodas Lielbritānijas premjera krēslā un ir apņēmies oktobra beigās izvest Apvienoto Karalisti no ES, viņa autoritāte ir iedragāta.

Džonsons mēģināja panākt konservatīvo deputātu paklausību, piedraudot ar izslēgšanu tiem, kuri mēģinās nobloķēt bezvienošanās "Brexit". Tomēr tas neiedarbojās, un Džonsona valdība otrdien zaudēja 22 konservatīvo deputātu atbalstu.

Vēl viens politiskais triks?

Džonsonam padomā vēl viens politiskais manevrs - viņš varētu lūgt oktobrī rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas. Mainoties deputātu sastāvam, varētu rasties labvēlīgāki apstākļi Džonsona "Brexit" plāniem, tomēr tas būtu liels risks.

Opozīcijas partijas tikmēr likušas noprast, ka neatbalstīs jaunas vēlēšanas, kamēr spēkā nebūs likums, kas nepieļauj bezvienošanās "Brexit" īstenošanos.

Nespējot atrisināt šo sarežģīto politisko vienādojumu, Džonsonam varētu nākties lūgt Briselei vēl vienu izstāšanās termiņa pagarinājumu, lai arī viņš vairākkārt apgalvojis, ka to nekādā gadījumā nedarīšot.

Ņemot vērā, ka britu parlamenta darbu nākamnedēļ plānots apturēt līdz oktobra vidum, tuvākajās dienās varētu būt gaidāmi jauni un nozīmīgi pavērsieni "Brexit" sāgā.

Džonsona riskantā stratēģija varētu neatmaksāties

Britu raidorganizācijas SKY žurnāliste Beta Rigbija raksta, ka Džonsona vienīgā cerība ir jaunas vēlēšanas oktobrī, kurās viņš varētu pozicionēt Konservatīvo partiju kā vienīgo reālo "Brexit" īstenotāju, tādējādi mobilizējot izstāšanās atbalstītājus atdot savu balsi par konservatīvajiem.

Tomēr viņa norāda, ka Džonsona atriebība, izslēdzot dumpīgos deputātus no partijas, radījusi šķelšanos politiskajā spēkā. Padzīto vidū bija ļoti prominenti politiķi - bijušais finanšu ministrs Filips Hamonds un pat kādreizējā britu premjera Vinstona Čērčila mazdēls Nikolass Soams.

Dumpinieki Konservatīvās partijas rindās būtībā upurēja savu politisko karjeru, lai nepieļautu bezvienošanās "Brexit", uzsver Rigbija.

41 premjera amatā aizvadītās dienas laikā Džonsons zaudējis balsu vairākumu Pārstāvju palātā un nevar rēķināties ar deputātu atbalstu viņa plānam 31.oktobrī par katru cenu izstāties no ES. Ja netiks apmierināta viņa prasība pēc jaunām vēlēšanām, Džonsons varētu ieiet vēsturē kā visīsāko laiku nostrādājušais Lielbritānijas premjerministrs.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams