Igo Mežotnes pagasta ciematā Ceplis iegādājās ēku kompleksu vien pagājušajā gadā, taču jau tagad tas ir piedzīvojis prātam neaptveramas pārmaiņas. Likteņa varā atstātā vēsturiskā kaļķa ceptuve lēnām kļūst par iespaidīgu mākslas un kultūras centru, kurā jau šobrīd pulcējas mākslinieki, notiek izstādes. TVNET devās ciemos pie Igo un aplūkoja mūziķa iespaidīgo veikumu. 

Krietni patālāk no pilsētu trokšņiem un putekļiem, Mežotnes pagastā atrodas mūziķa Igo topošais kultūras centrs "Ceplis". Mūziķis Igo trīs sarkano ķieģeļu celtnes, no kurām vienai ir redzams milzīgs skurstenis un liftu tornis, jau tuvāko gadu laikā grasās atjaunot, atstājot industriālisma piegaršu, un šeit ierīkot bohēmisku mākslinieku pulcēšanās vietu. 

Foto: Jānis Škapars

Ideja par šī īpašuma iegādi mūziķim neradās spontāni. “Internetā bija ievietots sludinājums par šo objektu, un es tam pievērsu uzmanību jau pirms gadiem 12 vai 13, bet uz to neatbraucu. Jau tolaik man šī īpašuma bildes likās interesantas, bet kaut kā nebiju nonācis līdz tam," stāsta Igo. "Pēc vienas sarunas, kurā stāstīju par šo vietu un sludinājumu, mans kolēģis Ainis Zavackis ieteica vēlreiz pameklēt un painteresēties, vai šo īpašumu vēl aizvien tirgo. Tiešām! Es ieraudzīju, ka tas vēl ir pārdošanā, un es nolēmu to apskatīt.

Atbraucot es visu izpētīju, sapratu un likās, ka tomēr nepirkšu. Tad pagāja pāris stundas vai pat viena diena, un es pieķēru sevi domājam par to – kas tas varētu būt un kā to varētu darbināt.

Tā soli pa solim es atkal nonācu šajā vietā,” stāsta Igo, piebilstot, ka šis var izrādīties par vienu veselu dzīves posmu, kurš ir jāattīsta.

Foto: Jānis Škapars

Pirmā ēka, kas piedzīvoja būtiskākās pārmaiņas, bija dzīvojamais nams – te atjaunoti vēsturiskie lodziņi, liekās durvis nomainījuši logi - pirmajā stāvā mūziķis ir ierīkojis improvizētu izstāžu zāli, kurā izvietojis savus  un Bauskas mākslinieku darbus un arī "Igo. Akcents personībai" dizaina priekšmetus, savukārt otrajā - mājīgas pagaidu dzīvojamās telpas. "Dzīvojamā māja ir būvēta 1850. - 1860. gadā. Vēl neesam noskaidrojuši, kādēļ māja tika būvēta, mēs vēl īsti neesam noskaidrojuši - vai tā ir bijusi ražošanas vai dzīvojamā ēka?," atklāj mūziķis.

"Pagaidām viss vēl ir tapšanas procesā, vēl priekšā ir daudzi atjaunošanas darbi."

Foto: Jānis Škapars

Pretī dzīvojamajam namam atrodas vēl viena ēka, kurā kādrez notika krāsns podiņu ražošana un glazēšana. “Mēs to jau kopjam un mēģinām "iekonservēt". To var manīt pēc pirmā stāva logu ailēm – šeit jūlija beigās notika zibensplenērs," stāsta Igo. Plenērā pulcējās mākslinieki, kas divu dienu laikā apgleznoja OSB plāksnes. Darbu atklāšanas dienā mākslinieku uzdevums bija prezentēt savus mākslas darbus publikai un pastāstīt par Ceplī gūtajiem iespaidiem, emocijām un sajūtām. 

“Esmu ārkārtīgi pateicīgs saviem māksliniekiem, draugiem, kaimiņiem un palīgiem par to, ka viņi bija gatavi veltīt savu laiku un pieredzi, un emocijas šādā šķietami zūdošajā vietā un uz materiāla, kuru skars laika zobs.

Zibensplenērā tapušās plāksnes-mākslas darbi / Foto: Jānis Škapars
Foto: Jānis Škapars

Galvenā šo plākšņu funkcija ir pasargāt ēku no ārējās ietekmes un varbūt kādiem iespējamiem nelaimes gadījumiem līdz brīdim, kad būs gatavs projekts un varēsim ēku sākt remontēt.” Līdz rudenim mūziķis plāno aizdarīt visus otrā stāva logus un salabot jumtu līdz tādam līmenim, lai ēkā neiekļūst lietus vai sniegs. Te plānotas mākslinieku, restauratoru un keramiķu darbnīcas, veikaliņš, dzīvojamās telpas un tieši mansardā – mākslinieku darbnīcas. “Darbu šeit vēl ir jūra, bet paveikts ir ārkārtīgi daudz. Vēl nesen šī māja nebija īsti saskatāma caur būvmateriāliem un brikšņiem.”

Pie ēkas atrodas izliktas koku saknes, iezīmētas košās krāsās. Saknes ir no milzu papelēm, kas tika nozāģētas otrā īpašuma pagalmā.

“Man ienāca prātā doma šīs saknes eksponēt. Mākslinieks un tēlnieks Ivars Miķelsons, ieteica saknes pavērst pret debesīm.

Foto: Jānis Škapars

Sakņu attīrīšanai izmantojām ugunsdzēsēju šļūteni, un, nepārspīlējot, nedēļu kaimiņš Jānis hidrotērpā darbojās ar sakņu skalošanu. Tas, kā tagad šīs saknes izskatās, nav pat salīdzināmas ar to skatu, kādas tās bija pēc izcelšanas no zemes. Tie bija trīs zemes blāķi,” stāsta Igo. Mūziķis atklāj, ka, attīrot saknes, no tām krita ārā visādi brīnumi, sākot ar stikliem, beidzot ar keramikas trauku lauskām, metāla priekšmetiem, samīcītiem spaiņiem un metāla kloķiem – visu, ko sakne bija vākusi sev apkārt gadu desmitiem.

Foto: Jānis Škapars

Par kompleksa nozīmīgāko ēku var dēvēt kaļķu dedzinātavu – ķieģeļu ēku ar augstu skursteni un lifta torni tam blakus.

Cauri Cepļa dedzinātavas stāviem centrā atrodas milzīgs skurstenis. “Pats galvenais, uz ko šeit vērst uzmanību, ir skurstenis, griesti, kas veidoti no ķieģeļiem. Pati ēka ir būvēta 1897. gadā, un tieši šeit notika kaļķa ražošana. Pa lifta torni dolomīta akmeņi tika celti augšup, pirmajā stāvā kūrās uguns, akmeņi no augšas tika mesti lejup, kur, sasniedzot šo augsto temperatūru, tika likti ūdenī, un kā rezultātā reaģējot radās kaļķis. Kādreiz visa šī ciemata teritorija bija kā vienota ražošanas teritorija - te viss bija rūpīgi sadalīts,” atklāj dziedātājs.

Foto: Jānis Škapars
Foto: Jānis Škapars

Par ēku kompleksa vēsturi un notikumiem tā teritorijā informāciju ir apkopojusi Igo mūzikas menedžmenta praktikante Rasa Silga-Kopmane, kas vismaz septiņas stundas bibliotēkas arhīvā meklējusi rakstus avīzēs un žurnālos, kā arī daļu informācijas sniedzis Bauskas muzejs. Pēcāk Ceplim ir tapusi vesela informācijas plāksne.

Foto: Jānis Škapars

Arī šeit gaidāma renovācijas darbi. “Mēs šo ēku mēģinām turēt sausu. Ik pēc trim vai četriem mēnešiem te tiek mainīts tents, jo šis jumts ir caurs.” 

Mūziķis plāno atjaunot un attīrīt fasādi, salabot jumtu un ierīkot vēl vienu izstāžu zāli.  

"Otrā stāva ķieģeļu grīda tiks atstāta. Kas attiecas uz skursteni – šobrīd to vietām klāj grafiti, taču tos plānojam notīrīt, bet atstāsim visus melnos sodrēju plankumus, kas liecina, ka šeit savulaik ir notikusi ražošana," par nākotnes plāniem stāsta Igo.

Cepļa dedzinātavas skurstenī arī noslēdzas mūsu ekskursija. Neparastais skurstenis stiepjas šobrīd 28 metra augstumā (tas zaudējis trīs metrus no sava oriģinālā augstuma, taču tos plānots atjaunot). "Pamatdoma ir, ka šeit, skursteņa iekšpusē, būs vieta, kur apstāties, apsēsties, padomāt," stāsta Igo. 

Telpa skursteņa iekšpusē / Foto: Jānis Škapars
Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams