FOTO: THOMAS PETER / REUTERS

Ķīnā ar vērienīgu militāro parādi un ieroču izrādīšanu otrdien atzīmēts tas, ka apritējuši 70 gadi kopš komunistiskās revolūcijas un Mao Dzeduna nākšanas pie varas Ķīnā.

Tas ir viens no svarīgākajiem šā gada pasākumiem Ķīnā, jo valdība cenšas kliedēt bažas, ka pēdējā laika pārbaudījumi - pret centrālo valdību vērstie protesti Honkongā un ekonomiski neizdevīgais tirdzniecības karš ar ASV - būtu saļodzījuši tās pozīcijas, norāda ziņu aģentūra "Reuters".

Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs un valsts vadītājs Sji Dzjiņpins, ģērbies pelēkā "Mao uzvalkā", solīja, ka Ķīnas tālākā stratēģija būšot abpusēji izdevīga "atvēršanās".

"Neviens spēks nevar satricināt Ķīnas statusu vai apstādināt Ķīnas tautas un valsts soļošanu uz priekšu," Sji paziņoja, stāvot Debesu miera vārtos - tajā pašā vietā, kur Mao 1949.gadā pasludināja Ķīnas Tautas Republikas dibināšanu.

Mūsdienu galvenokārt kapitālistiskajai Ķīnai, protams, ar komunismu ir visai maz sakara.

5

FOTO: THOMAS PETER / REUTERS

Ķīnai jāgādā par stabilitāti Honkongā un Makao, kā arī jākopj saticīgas attiecības ar Taivānu, kā arī "jātiecas uz tēvzemes pilnīgu apvienošanu", sacīja Sji, kura bruņoto spēku modernizācijas politika satrauc citas reģionā esošās valstis.

Starp izrādītajiem ieročiem bija DF-41 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, kuras spēj nest kodolgalviņas un sasniegt lielus attālumus, tai skaitā Savienotās Valstis. 

Parādē piedalījās 15 000 karavīru. Klātienē to vēroja 100 000 cilvēku, bet televīzijā - vēl daudzi miljoni.

Tomēr Honkongā turpinās protesti. Otrdien Honkongā notiek plaši demokrātijas atbalstītāju protesti pret  centrālo valdību, tostarp ielās tiek kaisītas neīstas banknotes, kas parasti raksturīgas bēru ceremonijām. Honkongas protestētāji pasludinājuši otrdienu par sēru dienu.

FOTO: Vincent Thian / AP

Vislielākā demonstrācija norisinājās Honkongas centrā, kur tūkstošiem cilvēku melnās drānās skandēja saukļus pret Ķīnā valdošo Komunistisko partiju. Protestētāju pūlī plīvoja komunistiskās Ķīnas karogi, uz kuriem bija uzzīmēti melni krusti.

Mazākas demonstrācijas notika arī citos Honkongas rajonos. Vairākās vietās jau notikušas policistu un protestētāju sadursmes, tostarp policija izmantojusi asaru gāzi.

Protestētāju pūlī izskanēja arī bambusa taures skaņas, kas tradicionāli dzirdamas bērēs, un tika dziedāta protestu kustības himna "Slava Honkongai".

Tikmēr Taivāna otrdien nopēla Ķīnas "diktatūru" un paziņoja, ka Ķīna apdraudot mieru.

Ķīnas versijai par pagātni un tagadni ir pretspars arī Tibetā un Siņdzjanā, kur Ķīna aizturējusi lielu daudzumu uiguru - Ķīnā dzīvojošo musulmaņu minoritāti - un ievietojusi tos "pāraudzināšanas" nometnēs.

Honkongā protesti turpinās jau ceturto mēnesi. Demonstrācijas nereti pāraugušas vardarbībā un policija  izmantojusi asaru gāzi, gumijas lodes un ūdens lielgabalus.

Sākotnējais protestu cēlonis bija likumprojekts par aizdomās turamo izdošanu Ķīnai, taču protesti strauji pārauga plašākā kustībā, kas iestājas par demokrātiskām reformām.

Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma, un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā. Šādu statusu līdz 2047.gadam jeb 50 gadus pēc atdošanas Ķīnai Honkongai noteic Londonas un Pekinas vienošanās.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO