FOTO: Reuters/ScanPix

 Neskatoties uz prezidenta veiktajiem pārkārtojumiem valdībā, Čīlē pirmdien izcēlušies jauni protesti un nekārtības.

Tūkstošiem cilvēku protestēja Čīles galvaspilsētas Santjago centrālajā laukumā, un kāda protestētāju grupa aizdedzināja ēku, kurā atrodas ātrās ēdināšanas restorāns un veikali.

Citi protestētāji uzbruka aptiekai, un tika mēģināts aizdedzināt metro staciju. 

Pagājušajā nedēļā Santjago tika aizdedzinātas vairākas metro stacijas, kā rezultātā traucēta metro satiksme. Kamēr postījumi tiks novērsti, pilsēta iztrūkstošos vilcienu reisus aizstājusi ar bezmaksas autobusiem.

Protesti un nekārtības Čīlē sākās pirms desmit dienām kā reakcija uz metro biļešu cenu palielināšanu, bet strauji pārauga plašākā kustībā pret dzīves dārdzību un sociālekonomiskajām problēmām, tostarp sabiedrības noslāņošanos. Protestētāji pieprasījuši ekonomikas reformas un valsts prezidenta Sebastjana Piņeras atkāpšanos.

Reaģējot uz protestiem, Piņera nomainījis iekšlietu, finanšu, ekonomikas, nodarbinātības un vēl četrus ministrus ar gados jaunākiem politiķiem, kas tiek uzskatīti par vairāk centriski noskaņotiem.

"Čīle ir mainījusies, un valdībai ir jāmainās," paziņoja Piņera.

Taču valdība nav nākusi klajā ar citiem ierosinājumiem, kas atbildētu uz protestētāju prasībām.

"Ar jaunu valdību nepietiek, mums nepieciešamas īstas pārmaiņas veselības aprūpē, izglītībā, pensijās," sacīja 34 gadus vecais Omars Soto, kurš vada mobilo telefonu veikalu.

Lielais vairums protestētāju ir neapmierināti ar tā dēvēto neoliberālo modeli, kas sekmējis valsts ekonomisko izaugsmi, bet arī radījis divpakāpju veselības aprūpes un izglītības sistēmas, kurās privātais sektors kombinēts ar valsts sektoru un kas labāk kalpo sabiedrības mazākumam, kurš var atļauties maksāt.

Daudzi čīlieši norādījuši, ka viņiem nākas gaidīt rindā gadu, lai tiktu pie speciālista, un simtiem tūkstošu čīliešu ir lieli parādi par izglītību, kurus viņi nespēs segt līdz pat 40 vai 50 gadu vecumam.

Plaši kritizēta tiek arī pensiju sistēma.

Protestētājus sadusmojusi arī armijas izmantošana demonstrāciju un nekārtību apspiešanā, kā rezultātā tika ievainoti 1132 cilvēki un desmitiem cilvēku tika traumēta redze.

Desmit protestu dienās dzīvību zaudējuši 20 cilvēki, bet nav skaidrs, cik no viņiem miruši drošības spēku darbības dēļ un cik no vandāļu rokas.

ANO augstā cilvēktiesību komisāre, bijusī Čīles prezidente Mičela Bačeleta pirmdien nosūtīja delegāciju uz Čīli, lai novērtētu situāciju. Delegāciju uz Čīli nosūtījusi arī organizācija "Amnesty International".

Raugoties no malas, Čīle ir reģiona veiksmes stāsts. Tā augusi un attīstījusies demokrātiski ievēlētu prezidentu vadībā, pie varas atrodoties gan labējiem, gan kreisajiem. Valsts ekonomika ir pieaugusi, nabadzība valstī samazinājusies, un Čīlei ir reģiona augstākais rādītājs ANO sabiedrības attīstības indeksā, kur ņemts vērā paredzamais dzīves ilgums, izglītības līmenis un nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju.

2010.gadā Čīle kļuva par otro Latīņamerikas valsti aiz Meksikas, kas pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).

Taču 2017.gadā ANO ziņojumā tika secināts, ka 1% Čīles bagātāko iedzīvotāju nopelna 33% tautas kopējās bagātības, kas padara Čīli par OECD valsti ar vislielāko nevienlīdzību, pārspējot pat Meksiku.

Čīles prezidents Piņera ir miljardieris un tiek uzskatīts par vienu no bagātākajiem cilvēkiem valstī.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO