Čīles prezidents Sebastjans Piņera nosūtījis parlamentam likumprojektu par minimālās algas celšanu valstī, kas ir viena no prasībām gandrīz trīs nedēļas ilgušajos protestos pret valdību.

Demonstranti vēlas aktīvāku valdības rīcību cīņā pret nevienlīdzību vienā no Latīņamerikas turīgākajām valstīm. Viņi pieprasa arī labākus sociālos pakalpojumus.

Piņera parakstījis likumprojektu, kas paredz garantēto minimālo algu paaugstināt līdz 355 000 peso (ap 430 eiro) no pašreizējiem 301 000 peso mēnesī.

Trešdien dažas protestētāju grupas iesaistījās sadursmēs ar policiju, bet simtiem automašīnu, skaļi taurējot, lēnām pārvietojās karavānā, radot milzu sastrēgumus galvaspilsētā.

Lai gan Čīles labēji centriskā valdība, reaģējot uz protestiem, ir nosūtījusi parlamentam virkni ierosinājumu, daudzi valsts iedzīvotāji uzskata, ka tie ir tikai ielāpi, kas nerisina dziļo sociālo nevienlīdzību, kas valstī saglabājusies pēc atgriešanās pie demokrātijas 1990.gadā pēc 17 gadu ilgas diktatūras.

Protesti un nekārtības sākās 18.oktobrī kā reakcija uz metro biļešu cenu palielināšanu, bet strauji pārauga plašākā kustībā pret dzīves dārdzību un sociālekonomiskajām problēmām, arī sabiedrības noslāņošanos.

Protestu gaitā izceļoties vardarbībai, tika postītas metro stacijas, dedzināti un izlaupīti lielveikali, sadauzīti luksofori un autobusu pieturas, kā arī uzceltas un aizdedzinātas barikādes ielās.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju nekārtībās dzīvību zaudējuši 20 cilvēki. Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību aizstāvji apkopo liecības par simtiem cilvēku, kas ievainoti, policijai cenšoties izklīdināt pūļus.

Čīles valsts Medicīnas koledža ir paziņojusi, ka vairāk nekā 180 cilvēki ir guvuši acs traumas, no kurām lielākā daļa ir gumijas ložu, ko policija raida pūļu izklīdināšanai, dēļ.

Protestu dēļ valdība bijusi spiesta atlikt divus nozīmīgus ekonomikas un klimata samitus, kā arī sākt sarunas ar kreiso opozīciju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams