Foto: Ieva Leiniša/LETA

Veselības nozares Stratēģiskā padome atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) redzējumu par ārstniecības personu zemāko mēnešalgu palielināšanai nākamā gada budžetā paredzētā 60,1 miljona eiro sadali, aģentūru LETA informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.  

Padomes locekļi atzina, ka ārstniecības personu darba samaksas pieauguma apmērs neatbilst iepriekš plānotajam un Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam. Vienlaikus viņi pauda atbalstu veidam, kā pieejamo finansējumu plānots novirzīt mediķu atalgojuma palielinājumam.

Ministrijas izstrādātais modelis paredz palielināt darba samaksu tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Padome atbalstījusi VM priekšlikumu zemāko darba samaksu rezidentiem palielināt par 20%, tam novirzot 4,04 miljonus eiro. Savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes paredzēts palielināt 10% apmērā, tam novirzot 48,2 miljonus eiro. 

10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt citu budžeta resoru ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai iezīmēti 1,6 miljoni eiro.

Sertificētu fizioterapeitu, audiologopēdu, uztura speciālistu, ergoterapeitu, tehnisko ortopēdu un mākslas terapeitu zemākā mēnešalga pieaugs par 95 eiro, proti, no 950 eiro uz 1045 eiro. 

Tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu un zobārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro - no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā. 

Savukārt sertificētām māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm, biomedicīnas laborantiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem un ārstiem-neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājiem zemākais mēneša atalgojums pieaugs no 714 eiro līdz 785 eiro.

52 eiro atalgojuma pieaugums ir gaidāms sestās kategorijas kvalifikācijas pārstāvjiem - reģistrētiem zobārsta asistentiem un māsas palīgiem, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Plānots, ka rezidentu zemākā mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas pieaugs no 1235 eiro līdz 1482 eiro. Tikmēr rezidentu zemākā mēnešalga pārējās ārstniecības iestādēs, tai skaitā ministrijas padotības iestādes, pieaugs no 950 eiro līdz 1140 eiro.

Kā ziņots, saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Piektdien partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) rosinājusi mediķu algām nepieciešamos vēl papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina.

Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis "ļoti skeptiski" raudās uz šo priekšlikumu. Savukārt Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas deputāts Jānis Dombrava aģentūrai LETA sacīja, ka varētu atbalstīt šādu ieceri. Kamēr Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas biedrs Krišjānis Feldmans norādīja, ka sākumā grib redzēt skaidru plānu turpmākai ieņēmumu celšanai, ja šāda ideja tiks īstenota. 

FOTO: Mediķu protesta akcija "Viena diena bez medicīnas personāla"

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams