Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībā (LVSADA) nav vienprātības par nepieciešamību rīkot streiku, lai turpinātu iestāties pret nākamā gada budžetā mediķu atalgojumam atvēlēto finansējumu, kas neatbilst likumā paredzētajam.

Šādas ieceres lietderību apšaubīja arī pats LVSADA vadītājs Valdis Keris. Viņš norādīja, ka, atsaucoties uz arodorganizācijās dzirdētajiem viedokļiem, streikam nebūtu plaša atbalsta arodbiedrības biedru vidū. "Tas ir abpusēji griezīgs asmens - psiholoģiskā un finansiālā ziņā," pauda Keris, runājot par streika radītajām neērtībām arī pacientiem.

Tomēr par šo ieceri iestājās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģiona arodorganizācijas priekšsēdētājas vietnieks Andis Feldmanis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas arodorganizācijas priekšsēdētāja Sarmīte Plūme. 

"Varbūt tiešām ir jāsāk darīt kaut ko radikālāku," sacīja Plūme, uzsverot, ka ir pienācis laiks streikot.

Sēdē balsojums par šo ieceri nenotika, bet tika lemts rīkot informatīvo kampaņu, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties parakstu vākšanā par 13. Saeimas sasaukuma atlaišanu. Šis priekšlikums guva vienbalsīgu atbalstu.

Tika arī apsvērta iespēja vērsties Satversmes tiesā. Keris norādīja, ka šādai rīcībai ir nepieciešams 20 deputātu atbalsts, tiesībsarga atbalsts vai individuāla vēršanās Satversmes tiesā, ja persona spēj pierādīt, ka tiek pārkāptas viņa konstitucionālās tiesības.

"Situācija joprojām ir nopietna un grūta," runājot par iespējamo vēršanos Satversmes tiesā, minēja Keris.

Sēdē tika runāts arī par tiesībsarga Jura Jansona nostāju mediķu atalgojuma jautājumā. Tāpat arī tika pausta nožēla par to, ka Valsts prezidents Egils Levits izsludināja budžetu, no kā valsts pirmo amatpersonu centās atturēt LVSADA. Sēdes laikā izskanēja viedoklis, ka Levits nav rīkojies juridiski pareizi.

Feldmanis atzīmēja, ka pēc tiesībsarga paustā, lēmums par budžeta likumu bijis antikonstitucionāls. Feldmains apsvēršot iespēju vērsties Satversmes tiesā.

Savukārt Keris pauda, ka tiesībsargs neesot nostājies arodbiedrību pusē. "Runa ir par to, kas Veselības aprūpes finansēšanas likumā bija ierakstīts, nevis par to, ka tas netika ievērots," viņš sacīja.

Keris akcentēja, ka svarīgi ir ne tikai iestāties pret nepietiekamo nākamajā gadā mediķu atalgojumam atvēlēto finansējumu, bet arī izcelt turpmākajiem gadiem atvēlētos līdzekļus šim mērķim.

Kā ziņots, mediķi līdz šim rīkojuši jau divas protesta akcijas pie parlamenta. Vienlaikus ar pirmo protestu notika arī akcija "Viena diena bez ārsta", kuras laikā Latvijas mediķi, izņemot neatliekamajā palīdzībā strādājošos, devās vienas dienas bezalgas atvaļinājumā.

Pēdējā protesta akcija noslēdzās ar Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtu LVSADA ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. CVK ir pievienojusi šo iniciatīvu jau pastāvošajai parakstu vākšanai par šo pašu mērķi. 

Pašlaik par Saeimas atsaukšanu ir parakstījušies vairāk nekā 40 000 vēlētāju. Tautas nobalsošanas sarīkošanai nepieciešams savākt teju 155 000 parakstu.

Tāpat vēstīts, ka Latvijas Māsu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības valdes paudušas neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), kā arī atkārtoti pieprasījušas finanšu ministra Jāņa Reira (JV) demisiju.

LVSADA un citu medicīnas darbinieku organizāciju pretenzijas sakņojas pērn Saeimā pieņemtajā likumā par mediķu algu celšanu nākamajā gadā, iecerei atvēlot vismaz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas. 

Viņķele arī rosināja mediķu algām nepieciešamos vēl papildu 60 miljonus eiro nodrošināt uz budžeta deficīta rēķina, bet iecere neguva nedz finanšu ministra, nedz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) atbalstu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE FOTO
Saturs drīz būs pieejams