FOTO: Ivars Soikāns / LETA

Saeimas deputātu vairākums piektdien noraidīja parlamentārieša Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu administratīvo teritoriju veidos iekļaut arī apriņķus.

Deputāts rosināja noteikt, ka valsts teritorija tiek iedalīta apriņķos, ko savukārt iedala republikas pilsētās un novados. Valaiņa priekšlikums tāpat paredzēja, ka novada un republikas pilsētas var iedalīt arī administratīvā dalījuma vienībās.

Tika noraidīts arī Valaiņa piedāvājums likumā noteikt, ka apriņķī tiktu iekļautas teritoriāli vienotas vietējo pašvaldību administratīvās teritorijas. Apriņķī ietilpstošos novadus un republikas pilsētas, kā arī apriņķa administratīvo centru noteiktu Saeima. Deputāta priekšlikums tāpat paredzēja, ka, izveidojot vai likvidējot apriņķi, nosakot apriņķa administratīvo centru, kā arī grozot apriņķa robežu, tiktu izvērtētas valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinums un ieinteresēto pašvaldību lēmumi.

Debatēs deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) uzskaitīja vairākas lietas, ko Eiropas Komisija (EK) norādījusi saistībā ar nepieciešamību veikt administratīvi teritoriālo reformu. Politiķis atsaucās uz EK sniegto informāciju par problēmām, ko raisa Latvijas pašreizējais sadrumstalotais pašvaldību sadalījums.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) uzsvēra, ka diezin vai EK ir izteikusi atbalstu ATR projektam, kas pašlaik tiek skatīts Saeimā. Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovskis (S) aicināja "netiražēt muļķības", ka ATR palīdzēs risināt iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā vai aizbraukšanu no reģioniem. Politiķis norādīja, ka iedzīvotāji brauc prom, jo Vācijā, Zviedrijā un Īrijā atalgojuma līmenis ir augstāks, nekā Latvijā, un iemesls reģionu atstāšanai ir arī lielās atalgojuma atšķirības starp Latgali un Rīgu.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) vērsa uzmanību, ka Valkā tiek prognozēta iedzīvotāju skaita samazināšanās par trešdaļu desmit gadu laikā. Tā ir valsts ekonomikas problēma, ka Valkā ir sliktāka situācija nekā kaimiņos Igaunijā esošajā Valgā, norādīja politiķe. Deputāte arī taujāja, kāds sakars ir nepieciešamajām izglītības un veselības aprūpes reformām ar ATR - vai pēc ATR tiks nodrošināti kvalitatīvi pakalpojumi slimnīcās vai arī ceļu labāks stāvoklis. Saņemot no atsevišķiem deputātiem norādījumus par to, ka ir beidzies parlamentārietes debašu laiks, Ločmele-Luņova atbildēja, ka "jums ir laiks aizvērt muti".

Deputāts Andris Kazinovskis (JKP) cita starpā norādīja, ka nevarētu atbalstīt tādu ATR, kurā nebūtu paredzēti otrā līmeņa administratīvie reģioni. LETA jau vēstīja, ka šo jautājumu esot paredzēts risināt atsevišķā likumprojektā, tomēr no opozīcijas iepriekš bija izskanējušas šaubas par, ka otrais pārvaldības līmenis tiešām tiks ieviests. 

Deputāts Aldis Adamovičs (JV) pauda, ka būtu jāsāk agrāk skatīt likumprojekta priekšlikumu par otrā līmeņa pārvaldības noteikšanu atsevišķā likumā. 

Kā ziņots, ATR likumprojekts cita starpā paredz līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā izveidot 40 pašvaldības. Likumprojektu Saeima skata otro dienu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO