FOTO: AP/Scanpix

Koronavīrusa riska zonā ir daudz dažādu faktoru, kas sarežģī slimības gaitu. Priekšplānā līdz šim intensīvi tiek virzīts vecuma aspekts. Proti, uzsverot, ka gados vecāki cilvēki esot vairāk pakļauti saslimstības riskam.

Taču, laikam ritot, pamazām noskaidrojas arī citi riska faktori, kas var veicināt smagāku šā vīrusa izraisītās slimības gaitu. Viens no tādiem ir aptaukošanās. Dānijā, Norvēģijā un Somijā tieši to patlaban uzsver kā būtisku riska faktoru.

Vai korpulenti cilvēki ir riska zonā?

Zviedrijā pagaidām šos ļaudis neiekļauj Covid-19 apdraudējuma pirmajās rindās. Arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) nav izdalījusi šo iedzīvotāju grupu kā īpaši apdraudētu. Proti, ka aptaukošanās varētu piešķirt slimībai īpaši kritisku gaitu. Tomēr novērojumi slimnīcās liecina, ka šīs grupas cilvēki veido vairākumu no īpaši smago pacientu skaita. Tāpēc dāņi, norvēģi un somi ir jau iekļāvuši apaļīgus cilvēkus riska grupā un uzsver aptaukošanos kā būtisku riska faktoru. Šim viedoklim pievienojas arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs jeb European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), kas savā 8.aprīļa ziņojumā akceptē viedokli, ka ķermeņa aptaukošanās paaugstina risku smagi saslimt ar Covid-19. ECDC ir apkopojuši datus par sirdzējiem Zviedrijā, Spānijā, Itālijā un Nīderlandē. Izrādās, ka 73% no smagi slimajiem pacientiem šajās valstīs ir ar ķermeņa masas indeksu 30 vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir korpulenti.  

Palielināts ķermeņa svars ir 25-30 pēc ĶMI standarta.  Aptaukošanās tiek konstatēta, ja ķermeņa svars ir virs 30 (ĶMI) un vairāk. PVO klasificē nedaudz citādi: no 30 līdz 34,9 skaitās viegla ķermeņa aptaukošanās, bet no 35 līdz 40 smaga ķermeņa aptaukošanās.

„Nonākot intensīvās aprūpes nodaļā, šiem pacientiem raksturīgs mazāks plaušu tilpums, un tieši šā iemesla dēļ ir apgrūtināta mākslīgā elpināšana,“ uzsver Zviedrijas vadošais epidemiologs Anderšs Tegnēls.   

Vai šādus secinājumus ir pamatoti publiskot?

Slimība ir jauna, un līdz galam nekas vēl nav izpētīts. Šo viedokli pauž daudzi jomas speciālisti. „Ja sākam nodalīt korpulentos pacientus no pārējiem intensīvās aprūpes nodaļā, tad jākonstatē, ka visa mūsu sabiedrība ir pilna ar šādiem cilvēkiem,“ uzskata Cecīlija Magnusone (Epidemioloģijas centra vadītāja) un piebilst, ka nevar zinātniski nodalīt apaļīgos pacientus no kalsnajiem. Taču viņa nenoliedz, ka pacienti ar ķermeņa aptaukošanās tendenci ir pakļauti daudziem riskiem. „Obesitas jeb aptaukošanās ir slimība, kas rada iekaisuma izpausmes. Cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru mēdz ciest no dažāda rakstura iekaisuma stresa, kas būtiski pavājina imūnās aizsardzības sistēmu. Ja cilvēks ir pieļāvis smagu sava ķermeņa aptaukošanos, tad ir grūtāk elpot, lielāks diabēta un sirds asinsvadu slimību risks un paaugstināts asinsspiediens,“ secina daktere Magnusone.  

Vai šo faktoru summa var izvirzīt korpulentos pacientus arī Covid-19 riska zonā?

No šāda viedokļa raugoties, tā tas patiešām esot. Ja cilvēks jau ir slims, tad Covid-19 ir īpaši bīstams. Zviedri joprojām ir piesardzīgi un izvairās iekļaut korpulentus cilvēkus īpašajā Covid-19 riska zonā, bet citi to jau ir izdarījuši. Dānijā cilvēki ar ĶMI 35-40 ir oficiāli iekļauti paaugstināta Covid-19 riska grupā. Norvēģijā šajā grupā iekļauti iedzīvotāji ar ĶMI 30 un vairāk. Somijā ar ĶMI 40 un vairāk. 

Ķermeņa masas indekss ĶMI jeb Kitela indekss ir aptaukošanās rādītājs, kuru izsaka ar svara un auguma garuma (kvadrātā) attiecību. Tātad MI = svars (kg) : garums (m) kvadrātā. Normāls ķermeņa masas indekss skaitās no 18 līdz 25. Ideālais 22.  

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO