FOTO: AS “Būvuzņēmums Restaurators”

Atvērta Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles torņa smailes lodē pirms 38 gadiem ievietotā kapsula, informē Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija un AS “Būvuzņēmums Restaurators”.

Kapsulu oficiāli atvēra Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs un tajā tika atrasti divi ar 1982. gadu datēti vēstījumi – viens no Svētā Jēkaba katedrāles draudzes, bet otrs no Latvijas PSR Kultūras ministrijas un tā laika Rīgas arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

Daļa faktu vēsturei zudusi

Pēc senas celtnieku tradīcijas torņu smaiļu lodēs ievieto lādītes vai kapsulas ar dokumentiem, kas vēstī gan par ēkas būvvēsturi, cēlājiem, gan arī par svarīgākajiem notikumiem. Remontu vai restaurācijas darbu laikā dokumentus no glabātavām izņem, bet to vietā ievieto jaunus vēstījumus nākamajām paaudzēm, pievienojot klāt veco dokumentu kopijas.

Par Jēkaba katedrāles iepriekšējo kapsulu, kas kopā ar dievnama gaili tika ievietota lodē 1756. gada 2. jūnijā, laikrakstā “Literatūra un māksla” 1982. gada 20. augustā teikts: “Atverot Jēkabgaiļa lodi, atklājās, ka hermētiski noslēgtā svina kapsula ir vidū pārlauzta, bet tajā ievietotais pergamenta rullis atmosfēras ietekmē bojāts. Restauratoriem gan izdevās dokumentu izklāt, bet teksts ir izplūdis un nesalasāms. Speciālisti uzskata, ka visas cerības vēl nav zaudētas, bet teksta atšifrēšanai būs nepieciešams visai ilgs laiks.”

Šodien mēs zinām, ka iepriekšējās kapsulas teksts tā arī netika restaurēts un to līdz šim brīdim nav izdevies izlasīt. Tiesa, LPSR Kultūras ministrijas vēstījumā gan norādīts, ka pergaments ir nodots glabāšanā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.

VIDEO: ZBIGŅEVS STANKEVIČS ATVER KAPSULU

Šis dokuments arī vēsta, ka “XX gs. 70. gadu sākumā vēja brāzmā gailim tika salauzts vēlākā dzelzs sastiprinājuma stienis.” Runa ir par tērauda stieņiem, kas uzlikti kā papildu stiprinājumi tolaik vēl plakanajam baznīcas gailim 1756. gadā veikto torņa remonta darbu laikā. Tā kā šis gailis, atšķirībā no pārējiem pilsētas gaiļiem nebija dobts, bet gan plakans, vējiem bija vieglāk to salocīt. Nelīdzēja arī minētie tērauda pastiprinājumi, tādēļ 1982. gadā nācās pēc vecā gaiļa parauga izgatavot jaunu — šoreiz dobtu.

“Ļoti žēl, ka mēs nezinām jaunā telpiskā gaiļa izgatavotāja vārdu, kurš diemžēl vēsturei izskatās zudis, jo nedz atrastajos vēstījumos, nedz arī citos oficiālajos dokumentos šī informācija nav atrodama – neskatoties uz to, ka pagājuši vien nieka 38 gadi,” saka AS “Būvuzņēmums Restaurators” Jēkaba katedrāles restaurācijas būvdarbu vadītājs Dāvis Priede, uzsverot, ka tādas ziņas noteikti būtu interesantas ne tikai vēsturniekiem, bet arī viņa kolēģiem – meistariem, kas šodien strādā pie baznīcas atjaunošanas: “Šādas vēsturiskās kļūdas mēs cenšamies labot, norādot restauratoru vēstījumos, kas bijuši darbu veicēji objektos, kur kapsulas tiek ievietotas mūsdienās, jo uzskatām, ka svarīgi ir ne vien uzņēmumu nosaukumi, kas figurē oficiālajā dokumentācijā un glabājas arhīvos, bet arī konkrēti meistaru vārdi, kuri strādājuši pie tiem vai citiem atslēgas posmiem restaurācijas gaitā.”

Latvijas PSR ap 250 000 katoļticīgo

Taisnības labad gan jāteic, ka atrastajos vēstījumos atrodama cita pietiekami svarīga un vēsturiski interesanta informācija, kurai šodien iespējams dot zināmu vērtējumu. Piemēram, no Baznīcas vēstījuma varam uzzināt, ka 1982. gadā Latvijā bijušas veselas 179 katoļu draudzes, bet katoļticīgo skaits bijis lēšams ap 250 000. Ka gandrīz katrai no draudzēm ir bijusi sava baznīca vai lūgšanas nams, izņemot dažas, kur dievkalpojumi notikuši luterāņu baznīcās. “Šie ir svarīgi un zīmīgi fakti, jo parāda, kā ticība vienoja dažādu konfesiju kristiešu draudzes Latvijā, un kā tās savā starpā sadarbojās padomju gados,” atrasto dokumentu nozīmīgo lomu skaidro Romas katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

FOTO: ZBIGŅEVS STANKEVIČS ATVER KAPSULU

Arhibīskaps norāda, ka dokumentā lasāmi arī citi mazāk zināmi, bet vēsturiski nozīmīgi fakti: “Mēs zinām, ka pašreizējais Rīgas katoļu garīgais seminārs darbojas gandrīz bez pārtraukuma kopš 1920. gada. Bet vēstījumā atspoguļoti precīzi fakti, piemēram, ka semināra audzēkņu skaits 1982. gada vasarā bijis 29 un tas sagatavojis priesterus ne tikai Latvijas, bet arī citu Padomju Savienības Republiku ticīgajiem. Proti, uz vēstījuma sastādīšanas brīdi kopējais priesteru skaits bijis 145. No tiem 116 strādājuši Latvijas teritorijā, bet 29 citās Padomju Savienības Republikās. Piemēram, Ukrainā strādājuši 16 priesteri no Latvijas, Baltkrievijā – 5, Gruzijā – 2, Igaunijā – 1, Kazahijā – 3, Moldāvijā – 1, bet Krievijas Federatīvajā Republikā, Ļeņingradā – 1.”

Restaurācijai vara palīdzību nesniedza

Interesants ir arī fakts, ka LPSR Kultūras ministrijas 1982. gada 19. augusta vēstījumā teikts: “Šajā laikā kultūras pieminekļi tiek aizsargāti, pamatojoties uz Padomju Savienības Sociālistisko Republiku Savienības 1976. gada 29. oktobra likumu par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu un Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas 1977. gada 23. decembra likumu par vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu. Visus vēstures un kultūras pieminekļus, kas atrodas Latvijas PSR teritorijā aizsargā valsts.”

Romas katoļu Baznīcas kardināls Jānis Pujats, kas tolaik bija Kūrijas kanclers un katedrāles prāvests gan neatminas, ka padomju valsts jelkādi būtu palīdzējusi atjaunot katedrāli vai tās gaili. Gluži pretēji, viņš labi atceras laiku, kad visi dievnami baznīcai bija atņemti un par iespēju tajos lūgties valstij bija jāmaksā bargi nodokļi. Viņš gan atzīst, ka, pateicoties ticīgo atbalstam, izdevies saglabāt gandrīz visas baznīcas, jo nodokļi tika nomaksāti un dievnami uzturēti pienācīgā kārtībā. Taču nekādas palīdzības vai īpaša atbalsta no valsts vai Rīgas arhitektūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas puses nav bijis. Visi remontdarbi, ieskaitot gaiļa izgatavošanu, veikti tikai un vienīgi par draudzes saziedotajiem līdzekļiem.

Kardināla teiktajam pievienojas arī arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, izsakot pateicību gan draudzei, gan arī visām tām šodienas neatkarīgās un brīvās Latvijas valdībām, kas kopš 2017. gada ir atbalstījušas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās Jēkaba katedrāles atjaunošanas darbus, kā arī Rīgas domei, kas regulāri nesusi savu artavu. Īpašu pateicību Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija izsaka SIA “Storent”, kas uz dievnama restaurācijas darbu veikšanas laiku ir dāvinājusi sastatņu izmantošanu, bez kurām nebūtu iespējama tik vērienīgu atjaunošanas darbu veikšana.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO