Foto: Latvijas Studentu apvienības organizētā akcija "Gribu studēt"

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Saeimas deputātu vairākums šodien noraidīja virkni opozīcijas deputātu rosināto atbalsta pasākumu Covid-19 krīzes skartajiem studentiem.

Opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumu grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību".

Debates par atbalsta pasākumiem studējošajiem šodien Saeimā izraisīja ilgas un asas debates, bieži vien nemaz nerunājot par priekšlikumu būtību, bet gan apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem.

Opozīcijas politiķi aktīvi kritizēja Jauno konservatīvo partiju (JKP), uzsverot, ka tā sabiedrības acīs izskatās pavisam slikti, jo JKP nemēģinot aizstāvēt tās pārziņā esošo izglītības nozari. Vienlaikus JKP tika pārmesta savu solījumu nepildīšana.

Iekarsuši debatēs, deputāti gan no opozīcijas, gan koalīcijas pārmeta viens otram nespēju klausīties, domāt un racionāli argumentēt savu viedokli, tostarp lieloties ar paveikto un vienlaikus arī izsmejot kolēģu "narcisismu". Deputāti lamāja viens otru par populismu un laika kavēšanu, kā arī nespēju paskatīties pašiem uz sevi.

Deputāti pievērsās viens otra amatpersonu deklarāciju apspriedei, kā arī ģimenes saitēm, ja tās esot bijušas manāmas kādos iepirkumos vai amatos Covid-19 laikā. Debatēs neizpalika arī netieši draudi no deputāta Artusa Kaimiņa puses - viņš šodien neatradās lielajā Saeimas sēžu zālē, bet sēdē piedalījās no telpas, kurā izvietojās JKP politiķi, uzsverot, ka viņš negrib atrasties vienā telpā ar Aldi Gobzemu, jo saudzē viņa "redeli" [zobus].

Debašu laikā asa kritika tika vērsta pret Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, kas, pēc opozīcijas domām, patlaban nerīkojoties, lai atbalstītu nozari un grūtībās nonākušos studentus.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) mudināja neatbalstīt opozīcijas priekšlikumus, jo IZM jau ir izstrādājusi atbalsta plānu, kas esot izrunāts arī koalīcijā. Vienlaikus viņš vērsās arī pie koalīcijas politiķiem, mudinot viņus vērsties pie Finanšu ministrijas, lai paātrinātu atbalsta mehānismu ieviešanu.

Kritizētas tika arī politiķu neizdarības pagātnē. Piemēram, deputāte Evija Paule (S), kura iepriekš ieņēma virkni amatu Izglītības un zinātnes ministrijā, tika pelta par to, ka šodien viņa aizstāv tās idejas, kuras pati neesot bijusi spējīga izdarīt tad, kad bijusi ministrijas ierēdne. Šāda kritika tika vērsta arī pret deputātu Vjačeslavu Dombrovski (S), kurš savulaik bija izglītības un zinātnes ministrs. Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzsvēra, ka minētie politiķi, kā arī virkne citu "veco vēžu", neko neesot darījuši, kad Feldmans "vēl zem galda staigāja", paužot, ka "vecajiem" politiķiem vēlāk, kad "jaunie" politiķi izlabos savulaik pieļautās kļūdas, būšot bīstami staigāt pa ielām.

"Feldmans izlīdis no galda apakšas un sola visus ielikt cietumā. Tas ir labs šodienas apkopojums," klausoties ilgajās debates, izteicās opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko, uzsverot, ka jaunie politiķi visu laiku gremdējas pagātnes sāpēs, kas neļauj viņiem strādāt.

Debates par atbalstu studentiem ik pa brīdim nonāca arī pie nesavāktajiem atkritumiem galvaspilsētā, kā arī atmiņām par pašu studiju laikiem. Piemēram, deputāte Anita Muižniece (JKP) visiem pavēstīja, ka studiju laikā viņai ir bijušas labas sekmes, savukārt Kaimiņš apgalvoja, ka Gobzems studentiem esot lūdzis viņu uzrunāt pa mīļumu.

Virkne Zaļo un zemnieku savienības deputātu pauda bažas par politiskās kultūras līmeni pašreizējā sasaukumā, akcentējot nepieciešamību runāt ne tikai par izskatīšanā esošajiem priekšlikumiem, bet arī to darīt ar cieņu pret līdzcilvēkiem. Arī nacionālās apvienības politiķi uzsvēra, ka debašu kultūra ir zema. Deputāts Rihards Kols (VL-TB/LNNK) ironiski piedāvāja e-Saeimas rīku papildināt ar īpašu sadaļu, kas ļautu vienam otru aprunāt.

"Droši vien kāds vēl mēģinās kādu smirdbumbu iemest debatēs. Gribētu es viņiem pateikt tikai trīs vārdus: "Saule, pērkons, Daugava"," teica Kols.

Viens no opozīcijas priekšlikumiem paredzēja papildināt likumu ar normu, kas paredz, ka 2020.un 2021.gadā nodrošināms valsts galvojums visiem pieteiktajiem studiju un studējošā kredītiem studijām Latvijā.

Tāpat tika lūgts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no mācību maksas šogad atbrīvot tos studējošos, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību. Saskaņā ar šo priekšlikumu studiju maksas izdevumi augstskolām tiktu segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Netika atbalstīts arī priekšlikums, ar kuru rosināts paaugstināt par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem izmaksājamo stipendiju apmēru - 2020. un 2021.gadā pamatstudiju līmenī stipendijai būtu jāsasniedz 200 eiro mēnesī, savukārt augstākā līmeņa studijās - 300 eiro mēnesī.

Koalīcijas deputātu atbalstu neguva arī priekšlikums augstskolu studējošajiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, 2020. un 2021.gadā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmaksāt stipendiju no valsts budžeta līdzekļiem, kurus augstskolām piešķirtu proporcionāli studējošo skaitam.

TVNET jau ziņoja, ka Latvijas Studentu apvienība (LSA) cēlusi trauksmi par to, ka vairāki tūkstoši studējošo varētu apsvērt pārtraukt studijas, jo ir saskārušies ar Covid-19 krīzes radītām finansiālajām grūtībām. LSA mudināja politiķus pievērsties jautājuma par studējošo atbalstu risināšanu, nodrošinot iespēju studentiem kvalitatīvi studēt.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO