FOTO: Reuters/ScanPix

Saulei rietot pāri atvērtajām un plašajām ogļu raktuvēm Serbijas austrumos mēneša sākumā, ar neliela ceļamkrāna palīdzību bedres stāvajā malā tika atklāts romiešu kuģa priekšgals. 

Ekskavatoram rokoties cauri oglēm bagātajai zemei, dubļainos romiešu koka fragmentus gadījās atrast jau dažas nedēļas pirms tam, tomēr pandēmija un ierobežojumi neļāva darbus turpināt. 

Kuģis bija daļa no plaukstošas romiešu pilsētas (Viminacium), kurā dzīvoja 45 tūkstoši cilvēku, atradās hipodroms, cietokšņi, forums, pils, tempļi, amfiteātris, akvedukts, publiskās pirtis un darbnīcas. 

Galvenais arheologs Miomirs Koracs atklāja, ka kuģis radīts mūsu ēras 3. gadsimtā, kad šī pilsēta Donavas pietekas krastā bija Romas impērijas provinces Augšējās Mēzijas galvaspilsēta. 

FOTO: ROMIEŠU KUĢA ATLIEKAS SERBIJĀ

“Romiešu upes flote bija vajadzīga, lai aizsargātu reģionu no barbaru invāzijas. Šādi atradumi ir ārkārtīgi reti, īpaši tik labā stāvoklī, kad pat ir redzams, kā šis kuģis ir būvēts,” izdevumam “Reuters” stāstīja Koracs. 

Oriģināli kuģis bija 19 metru garš, un tam bija plakans dibens, seši pāri airu un vieta trīsstūrainai burai. Deviņus metrus garajai priekšējajai sekcijai bija biezi koka sāni, kas tika atklāti līdz ar divu mazāku laivu atliekām. 

Kādā brīdī šīs atliekas noteikti tiks izstādītas publiskai apskatei līdz ar desmitiem tūkstošu citu artefaktu, kas atrasti šajā izrakumu vietā. To skaitā ir zelta flīzes, nefrīta skulptūras, mozaīkas un freskas. Atklāti arī 14 tūkstoši kapeņu un trīs mamutu atliekas. Arheologi tagad strādā pie - kā viņi uzskata - romiešu galvenā ģenerāļa mītnes izpētes. 

Arheoloģiskie izrakumi šajā pilsētā norisinās jau kopš 1882. gada, tomēr arheologi domā, ka viņi ir atklājuši tikai 4% no šīs vietas, jo tā varētu būt lielāka par Ņujorkas Centrālparku.  

Lasīt un pievienot komentāru