FOTO: Jānis Vingris

Aptuveni 20 miljonu vērtais Skanstes revitalizācijas projekts, ko pašvaldība sāka ar mazdārziņu nolīdzināšanu, apdraudot tur mītošo mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku dzīvības, apturēts - pagaidām līdz 30. jūnijam. Smagā tehnika "kaujas gatavībā" gaida, kad varēs atsākt darbu, bet izrādās nevarēs - tikko saņemts ornitologu atzinums, ka teritorijā konstatētas septiņas īpaši aizsargājamas sugas un ligzdošanas sezona būs aptuveni līdz jūlija beigām. Eksperti aicina liegt būvdarbus šajā un piegulošajās teritorijās līdz 25. augustam.

Dārziņos mīt arī kaķi, lapsas, zaķi, eži, zalkši, sikspārņi. Dzīvniekiem nesen pasaulē nākuši mazuļi. Šobrīd tos notvert un evakuēt ir “neiespējamā misija”.

Skanstes mazdārziņi bija īpaša vieta Rīgā. Rokas stiepiena attālumā no SWH biroju centra, pašā ātrgaitas Skanstes ielas malā, norobežota ar sētu, pēkšņi sākās cita pasaule - vientuļa sala jaunās dzīves okeānā - atavisms no bijušajiem laikiem, kad te pletās tā sauktā Lapeņu kolonija, kas tika izveidota pirms vairāk nekā simts gadiem. Biroju centra stāvvieta ar dārgajiem autiņiem, uzvalkoto vīriešu un lietišķi ģērbto sieviešu burzma pēkšņi izgaist, un tu  iekļūsti citā vietā un laikā, kur sastaptie personāži, šķiet, ir no citas realitātes. Atlikušajos dārziņos cauri ziedošajiem ābeļu vainagiem rēgojas Skanstes virsotņu torņi, kas ar savām daudzlogu acīm šejieniešiem jau vairākus gadus bija nemitīgs atgādinājums tam, ka agri vai vēlu beigas pienāks arī šai pasaulei. Jaunajā  Skanstes vēstures lappusē daudziem vairs nav vietas.

Šobrīd mazdārziņus dēvē par “degradētu teritoriju”, kas par tādu sāka veidoties kopš 2017. gada, kad Rīgas dome vairs nepagarināja līgumus ar dārziņu nomniekiem. Mikroskopiskā mazdārziņu teritorija tiek apsargāta, tajā drīkst ieiet tikai dārziņu īpašnieki, kuriem līdz 25. maijam teritorija bija jāatbrīvo. Pirms dažām dienām, piedraudot ar policiju, mazdārziņos aizliedza iekļūt arī brīvprātīgajiem, kas iesaistījās dzīvnieku glābšanā. Oficiāli dzīvnieku apzināšanu un evakuāciju veic biedrība "Ulubele". “Kāpēc pašvaldības teritorija ir iedzīvotājiem slēgta, ja būvniecība vēl nav sākusies, - tas ir kāds slepens militārais objekts?” vēlāk notiekošo komentēs Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa.

Pašvaldības plāni ir grandiozi: pēc pāris gadiem teritorija mainīsies līdz nepazīšanai. Te plānota zaļā zona ar parku un kanālu sistēmu. Parkā būs zviļņi, piknika galdi, rotaļu laukums, āra trenažieri, skeitparka elementi. Plānots iestādīt ap 1000 jaunu koku. Sāktā Skanstes revitalizācijas projekta 1. kārta ietver Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Saliņa ielu izbūvi, inženierkomunikāciju (ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, ielu apgaismojuma) izbūvi, kā arī lietusūdens uzkrāšanas un novadīšanas sistēmas izbūvi. Skanstes projektu īsteno Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, piesaistot gandrīz astoņus miljonus Eiropas Savienības finansējuma. Projektu plānots pabeigt līdz 2022. gada decembrim.

FOTO: Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Publicitātes foto

FOTO: Jānis Vingris

Atvadas no pagātnes

Dārziņus vai, pareizāk sakot, to, kas no tiem palicis pāri, izstaigājam vairākas reizes. 

25. maijs. Jaunais standarts iepretim mazdārziņu geto ar sīpolu un diļļu dobēm, greizi sanaglotiem soliņiem, aprūsējušām veļas baļļām, noputējušiem logiem, kas aizklāti ar krāsainām lupatām. Te vēl var redzēt pārpalikumus no pasaules, kāda tā bija pirms piecdesmit gadiem. Daži dārzus te kopuši mūža garumā - daudzus desmitus gadu.

Jauno kvartālu aplokā mazdārziņi viņiem vēl bija vieta, kur sajust gadalaikus, dabas noskaņas, turēties pie zemes, rušināties un rāmi sarunāties.

68

Ironiski, ka dažus metrus no Skanstes biroju ēkām, kurās iekārtojušās nebanku aizdevēju un parādu piedzinēju kompānijas, pamestajās būdiņās patvērumu bija raduši bezpajumtnieki. Brīvprātīgie lēš, ka mazdārziņos pastāvīgi dzīvoja apmēram desmit cilvēki. Pilsētas attīstības departamentā atgādina, ka kopš 2017. gada dārziņu nomas līgumi ar nomniekiem netika pagarināti un tas nozīmē, ka dārziņi ir nelegāli. Tie, kas te turpināja saimniekot, to darīja “bez papīriem”.

Šajā dienā dārziņos iebrauca smagā tehnika un sāka dārzu, krūmu, ābeļu un mājiņu nošķūrēšanu līdz ar zemi. Nogāztie dārziņu centrālās ielas ceļmalas ziedošie ceriņu un rožu krūmi tika sakrauti milzīgās kaudzēs. Lai gan objektā darbi tika veikti atbilstoši likumam - būvatļauja ir saskaņota, drīz vien buldozeru dzinēji bija spiesti apklust. Vides un dzīvnieku aizstāvjiem izdevās sacelt troksni par dzīvnieku dzīvību apdraudējumu un panākt divu nedēļu garu pārtraukumu. Desmitiem kaķu, lapsas, zaķi, eži, zalkši, sikspārņi. Visi šie dzīvnieki ar nesen pasaulē nākušiem mazuļiem mīt aizaugušajā dārziņu teritorijā. Par tiem, sākot teritorijas nolīdzināšanu ar buldozeriem, attīstītājs bija piemirsis. 

FOTO: Jānis Vingris

Tagad lielākā daļa šejieniešu dārziņus ir pametuši, bet vēl var redzēt pa kādam cilvēkam. Teritorijā iebrauc kāda reta mašīna ar piekabi, kādi cilvēki ienāk kājām, līdzi velkot ratiņus. Katru ienācēju pārbauda sargs un ieraksta viņa datus kladē. Cilvēki izmanto pēdējo iespēju, lai izvestu un aiznestu prom savas mantas. Ābeles zied baltiem ziediem, visapkārt lidinās putnu bari, skaties, uz kuru pusi gribi, šķiet, esi dziļos laukos.

Uz galvenās ieliņas dīki stāv kāds puisis ar somu un antīkiem koka ratiem uz muguras.

68

Kādā pamestā mājiņas pagalmā zied dažādu krāsu tulpes, bet uz veļas auklas vējā plīvo apakšbikses. Citur ar lāpstām un maisiņiem bruņojušies cilvēki apstaigā dārziņus, rok un plēš no zemes ārā augus. Garos gumijas zābakos iekāpis vīrs brien pa garo zāli un rakājas pa zemi, meklēdams kaut ko vērtīgu. “Labdien, kundze, vai mēs ar jums sazvanījāmies?” divas sievietes sarkanās jakās uzrunā kāda mazdārziņa saimnieci. “Jā, jā, piecos mums bija randiņš. Iesim līdz dārzam. Es šodien atnācu agrāk un visu sagatavoju.” Sievietes ir ieradušās izmantot pēdējo iespēju iegūt savā īpašumā nošķūrēšanai paredzētās pujenes, baldriāņus, piparmētras. Dzīvnieku aizstāvju bariņš apstaigā dārziņus un aprunājas ar retajiem vietējiem, dzenot pēdas noklīdušajiem mājas un savvaļas dzīvniekiem. “Attīrīs pašvaldības zemi no cilvēkiem, dzīvniekiem, tad aizies uz blakus kabinetu, pārformēs kā apbūves gabalu un Sprūds to nopirks ar Amerika gādību. Bija jau baltā treniņtērpā atskrējis uz šejieni, kad apturējām buldozerus,” emocionāli spriež brīvprātīgie. Jauno Rīgu ceļ, ar buldozeriem sagraujot dārziņus un atmiņas.

Dārziņu nomaļākajā stūrī - tieši pie sētas ar SWH biroju centru - virs garās zāles parādās tramīga kaķa galva, tad atkal pazūd. Aktīvisti stāsta, ka ir kaķu mamma, kura ir viena no savvaļas kaķiem, kurus viņi grib izvest no teritorijas un nogādāt pie mazuļiem, kuri tika paglābti no traktoru kāpurķēdēm. Uzdevums nebūs viegls, jo kaķene ir pārbiedēta un rokās viegli nedosies. 

Pie kādas bēdīga paskata un neticami piedrazotas būdiņas stāv kravas busiņš. Būdiņas saimniece ar kāda vīra palīdzību kravas kastē krāmē sarūsējušas metāla caurules, stieples, čuguna radiatorus un citus metāllūžņus. 

“Taisīs veloceliņus te kaut kādus, dzirdēju televizorā. Bet varēja labi dārzi būt,” busiņa vadītājs noslauka sviedrus no pieres.

68

“Gribēja te arī tramvaju vilkt. Grib katram pie pakaļas tramvaju pievilkt. Staigā divdesmit ceturtais, tālāk trolejbuss staigā, tālāk vēl tramvajs staigā, nu. Un šeit vēl tramvaju?”  Būdas saimniece vīram stāsta, ka buldozeristi, kas viņas mājas priekšā visu nolīdzināja līdz ar zemi, jau aizveduši sev līdzi visādus metālus. “Takije te trubi uvezli (tik lielas trubas aizveda),” viņa rāda ar rokām.  Vīrs viņai paskaidro: "Neko tagad nemaksā. Metāls kļuvis lētāks, Ķīna laikam neko neņems, viņi tad nezina, kur likt to visu. "Metalurgu" likvidēja. Vai zini, cik mēnesī saņēma akcionāri?” viņš prasa sievietei. “176 tūkstošus latu. Vairāk nekā ASV prezidents.”

FOTO: Jānis Vingris

2. jūnijs - divas dienas līdz pagarinātā izvākšanās termiņa beigām. Sajūta sirreāla, kā steigā pamestā kara laukā. Brīvdienās te izcēlies ugunsgrēks. Iespējams, no saulē uzkarsuša izsista stikla. Šķiet, ka namiņos  vēl tikko kāds rosījies -  spaiņi, lejkannas, izplaukušas tulpes, siltumnīcās tomātu un gurķu stādi. Pie greizas bezpajumtnieka būdeles kupli saaugušas nātres un karājas izžauta veļa, bet paša iemītnieka tuvumā nav. Vīrs tur dzīvojis 20 gadus. Uz palielas divstāvu mājas jumta rosās strādnieks - palīdzot saimniecei saglābt to, ko viņa paņems līdzi, dodoties “nekurienē”.  

Pie mājas, it kā juzdami noskaņojumu, nervozi ķēdē raustās četri suņi, pavēnī ieritinājušies trīs kaķi. Māja šķiet sakopta un apsaimniekota, priekšnama sienas klāj akurāti koka dēlīši, zālājā bruģētas taciņas. Tatjana te dzīvojusi 25 gadus, bet tagad divu dienu laikā jāizvācas.

“Kur iešu? Dzīvošu Salaspilī, klajā laukā, bez elektrības,” viņa nespēj valdīt asaras.

68

Nē, citu dzīvesvietu pašvaldība viņai nepiedāvā. Nelikumīga būve un punkts. Pirms daudziem gadiem, kad Tatjana iegādājās mazdārziņu, sieviete iesniegusi dokumentus privatizācijai, bet atbildi tā arī nesaņēma. Viņa stāsta, ka ar biedrību “Lapeņu dārzi” katru gadu pagarinājusi nomas līgumu, maksājusi nekustamā īpašuma nodokli, bijusi te piedeklarēta. Māju atjaunojusi un labiekārtojusi pati saviem spēkiem. Kādu laiku bijusi peļņā ārzemēs.

FOTO: Jānis Vingris

“Tāds ir mūsdienu kapitālisms. Atbildēja - nav mūsu darīšana, kur iesiet,” saka sieviete. Tas, ka viņai kaut kas pieder, izrādījusies ilūzija. Sieviete šķiet emocionāli sagrauta un vairs nevēlas runāt. Par spīti biedējošajai pamestībai, putni dzied uz nebēdu. Mums pretim nāk sieviete ar lielu saini rokās. Jeļena ar dzīvesbiedru te dzīvo vairāk nekā 20 gadus un izvākties negrasās. Viņas māju nenojaukšot - tā esot teikuši, jo būve ierakstīta Zemesgrāmatā. Mājiņa ir necila un diezgan nožēlojamā stāvoklī - jaunajā Skanstē to grūti iztēloties. “Viņi sāka brutāli. Te taču tik daudz dzīvnieku! Te ir grāvji ar ūdeni - tur pīles dzīvo, pīlēni mazi kā cālīši.” Sieviete stāsta, ka kādreiz te agronomi iestādījuši retus, aizsargājamus kokus.

“Plūmes, ķirši, tomāti kā kulaki. Viss te bija,” viņa atmet ar roku un aizsteidzas pa izdangāto ielu.

68

Cik dzīvību mums vēl jāzaudē...

“Šausmu aina,” maija vidū redzēto raksturo Anta Zvirbule. Viņa ir viena no brīvprātīgajām, kas iesaistījās Skanstes mazdārziņu dzīvnieku evakuācijā un sita trauksmes zvanu: pašvaldība nedara pietiekami, lai apzinātu un izglābtu tur esošos savvaļas un mājas dzīvniekus. Pēc viņas domām, attīstītāja attieksme ir nihilistiska. “Es iesaistījos 19. maijā, kad uzzināju, ka tur notiek būvdarbi. Tas, ko ieraudzīju, bija šausmu aina. Buldozeri brauca pāri ceriņiem, sievietes lūdzās, lai nesadragā viņu dārziņus. Kad aizgājām uz vietu, kur mitinās bezsaimnieku kaķi, mums uzgāza virsū krūmu. Tādu nihilismu pret dabu 21. gadsimtā ir grūti iedomāties. Cik dzīvnieku ir jāzaudē, lai saprastu, ka dzīvība ir vērtība!” 

FOTO: Raimonds Maleks. Skanstes dzīvnieki!

Anta saka, ka krūmos un garajā zālē mitinās daudz dzīvās radības - lapsa ar lapsēniem, zaķi, ežu saime, pīles ar pīlēniem, sikspārņi, ķirzakas. Viņiem te ir vienīgās mājas.

Ja, dzīvojot daudzdzīvokļu būrī, tev ir iespēja ieraudzīt ezīti, vai tā nav vērtība?

68

"Sāpina, ka, dzīvojot Eiropā, mums pietrūkst empātijas pret dzīvību.” Anta saka, ka kopā ar biedrību “Ulubele”, kas oficiāli realizē dzīvnieku evakuāciju, notverti 27 pieauguši kaķi un četri kaķēni. Viņa lēš, ka vismaz desmit bezsaimnieka kaķi joprojām klaiņo pa teritoriju. “Savvaļas dzīvnieki ir aktīvi vakara un nakts stundās, pa dienu tie slēpjas. Katru vakaru, ierodoties apskatīt teritoriju, būrī ir kāds ezis,” viņa stāsta. Anta uzskata, ka dzīvniekus varēja apzināt un evakuēt laikus, nevis pēdējā brīdī, kad būvdarbi jau sākti. Viņa ir sašutusi, ka projekts, kas daļēji tiek finansēts no Eiropas līdzekļiem, tiek realizēts bez pietātes pret dabu.

“Kādā vidē dzīvo bērni - viņus ved uz zoodārzu skatīties uz dzīvniekiem, bet turpat blakus dzīvniekus samaļ buldozeri.”

68

“Ulubeles” pārstāvji notiekošajā iesaistījās, kad maija vidū iedzīvotāji ziņoja par posta darbiem, kas notiek Skanstes mazdārziņos. Brīvprātīgo pārmetumus viņa raksturo kā "emocijas", tomēr uzskata, ka ķerties pie būvdarbiem pavasarī ir neētiski.  “Šis ir tas skumjais gadījums, kad ar likumu nav noregulēts, kad un ko var darīt mazdārziņos, kas skaitās degradēta teritorija. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka laikā, kad zied koki un dzīvniekiem ir mazuļi, šādus būvdarbus nedrīkst veikt. Tagad ceram uz saprātīgu lēmumu, ka koki, kuros ligzdo putni, netiks nocirsti. Esam vienojušies, ka smagā tehnika netiks darbināta,” stāsta “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone. Viņa saka, ka no traktoru riteņiem neviens dzīvnieku mazulis izglābties nevarētu. ”Atrast šajā teritorijā ezi līdzinās fantastikai.” Runājot par kaķiem, viņa saka, ka nesocializēto dzīvnieku notveršanu apgrūtina tas, ka dzīvnieki pārvietojas plašākā teritorijā, kur dažas kundzes tos baro. Tomēr lielākā daļa jau noķerti un nogādāti drošās rokās.

FOTO: Jānis Vingris

VAK: Latvijai varētu būt nepatikšanas

“Vai tā ir latviešu tradīcija - cirst ziedošas ābeles un pēc tam par lielu naudu pirkt un stādīt sakuras?” saka Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Lai gan Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka putnu ligzdošanas laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam pilsētu un ciemu teritorijās aizliegts cirst kokus, aizliegums neattiecas uz augļu kokiem un krūmiem. Vides aizsardzības klubs šos nosacījumus uzskata par absurdiem, norādot, ka putni mēdz ligzdot arī krūmos. “Šis nav pirmais gadījums, mēs vairākkārt esam runājuši par to, ka likumdošana būtu jāmaina.

Ja mēs esam par latvisku Rīgu, kāpēc ir jāiznīcina ābeļdārzi?

68

Ābeles arī ir koki, bet mazputniņi, kas ligzdo krūmos, ir pilsētas rota. Pat “šķūnīšu” būvniecībai pilsētas teritorijā tiek rīkota sabiedriskā apspriešana, bet šajā gadījumā parka ierīkošana netika sabiedriski apspriesta. Tas ir absurds - par Eiropas naudu tiek iznīcināta daba, par tur dzīvojošajiem cilvēkiem nerunājot - tie neskaitās, jo nav turīgi. Pirms gadiem turpat blakus iznīcināja mazdārziņus, bet tagad šī teritorija stāv tukša. Solīja būvēt sporta slavas parku, bet rezultātā ir milzīgs klajums. Revitalizācijas projekti par Eiropas naudu tiek realizēti nesaudzīgi pret dabu, un tas nozīmē, ka Latvijai varētu būt lielas nepatikšanas.” Viņa uzskata, ka šobrīd savvaļas dzīvnieku mazuļiem draud briesmas. Arī Vides aizsardzības kluba pārstāve apšauba, ka mazos dzīvniekus iespējams notvert. “Būtu vismaz jāļauj dzīvniekiem izaugt, lai viņi var patstāvīgi aizbēgt. Turklāt pasaulē ir metodes, kā apsaimniekot teritorijas, nenodarot pāri dzīvniekiem. Mums ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kas nosaka, ka dzīvniekiem nedrīkst sagādāt ciešanas, bet nav skaidrs, kurš to kontrolē, jo šī teritorija nav aizsargājama."

Aiz mazdārziņu teritorijas žoga plešas aizaugušas, slapjas pļavas, atstāti divi ozoli un egle. Pašā vidū viena apdzīvota māja ar nelielu dārziņu. Esam pārsteigti, izdzirdot griezi, kas ir aizsargājama putnu suga Latvijā un Eiropas Savienībā, tāpēc biotops, kurā grieze labprāt uzturas, ir saglabājams. Elita Kalniņa piebilst, ka vietā, kur mājo grieze, būtu izveidojams mikroliegums.

Lai turpmāk nepieļautu situācijas, kad ļaunprātības vai nezināšanas dēļ tiek iznīcināti putnu un savvaļas dzīvnieku mazuļi, "Dzīvnieku policija" sadarbībā ar ekspertiem un speciālistiem gatava rosināt izmaiņas normatīvajos aktos par miera perioda noteikšanu putnu aktīvās ligzdošanas un savvaļas dzīvnieku saudzēšanu mazuļu auklēšanas sezonas laikā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO