Dati to apstiprina. Nesens "Brookings Institution" pētījums liecina, ka 2016.gadā "tipiskas balto ģimenes turība bija gandrīz desmit reizes lielāka nekā tipiskas melnādaino ģimenes rocība". Lai arī amerikāņi  veido tikai 5% no globālās populācijas, ASV mīt 21% no visiem pasaules ieslodzītajiem, un trešā daļa no tiem ir afroamerikāņi.

Bieži nepaiet pat nedēļa bez ziņām, ka policijas vai civilā aresta laikā kārtējo reizi gājis bojā kāds afroamerikānis. Katru šādu gadījumu pavada mediju sašutums, kā arī aktīvistu aicinājumi reformēt policijas procedūras.

Sāksim ar to, ka daudzi amerikāņi ir pieņēmuši kā faktu to, ka dzīvo sabiedrībā ar augošu nevienlīdzību, kurā vinnētāji pievāc sev visus labumus. Kamēr pašu turīgāko cilvēku bagātība turpina augt, desmitiem miljonu amerikāņu ir grūtības atļauties veselības aprūpi, bērnu audzināšanu un citas pamatlietas. Par to runāts jau neskaitāmas reizes. Taču reti tiek pieminēts tas, ka šīs sistēmas sociālo seku risināšana uzkrauta uz policijas pleciem.

Vispārīgi runājot, pilsētu rajonos vairums policistu ir gaišādaini un viņiem ir neliela vai vispār nekāda pieredze ikdienas saskarsmē ar šo rajonu iedzīvotājiem. Šo plaisu starp iedzīvotājiem un policiju vēl vairāk pastiprina tas, ka piektā daļa policistu ir bruņoto spēku veterāni, kuri iepriekš Afganistānā un Irākā piedalījušies miera ieviešanā ar vardarbīgiem līdzekļiem. Šie bijušie karavīri ir sagatavoti tā, lai uz urbāno populāciju, kurā viņi nodrošina kārtību, raudzītos kā uz draudu personīgajai drošībai - labākajā gadījumā.

Arī tam gūstams apstiprinājums datos. Piemēram, Bostonā no 2010. līdz 2015.gadam uz katriem 100 iepriekš dienējušajiem policistiem bija pa 28 sūdzībām par pārmērīgu spēka lietošanu, kamēr uz katriem 100 policistiem bez militārās pieredzes bija pa 17 šādām sūdzībām. Un Bostona nebūt nav vienīgā. Amerikai ir pienākums iekārtot kara veterānus jēdzīgās darba vietās. Taču saprotams, ka pilsētu rajonos par policistiem drīkstētu strādāt tikai tādi cilvēki, kuriem ir pieredze efektīvā saspringtu situāciju deeskalēšanā.

Šovins nav dienējis bruņotajos spēkos. Taču Šovins, pret kuru bija ierosinātas 18 sūdzības, iemieso daudz ko no tā, kas nav kārtībā ar ASV policijas sistēmu.

Nabadzīgajās un ekonomiski nestabilajās afroamerikāņu kopienās izveidojies vairākas paaudzes aptverošs apburtais loks. Bērni piedzimst vidē, kur sastapšanās ar policiju jau ilgi ir vērsta uz konfrontāciju, nevis sadarbību. Policija savukārt uzskata, ka starp aizdomām un naidīgumu var likt vienādības zīmi ar noziedzību. Policisti pārāk bieži vienkārši pieņem, ka melnādaini vīrieši uzskatāmi par aizdomās turamajiem, un attiecīgi pret viņiem izturas. Reaģējot uz to, daudziem afroamerikāņu vīriešiem veidojas aizdomīga un naidīga attieksme pret policiju.

Amerikas rasu nevienlīdzības struktūras pamatā ir gan nolaidība, gan apzinātas politikas. Lai tās izlabotu, nepieciešama daudzpusīga stratēģija.

Pirmais solis - ieklausīties Mārtina Lutera Kinga idejās un noteikt pilnīgu nodarbinātību kā ekonomiskās politikas pamatprincipu. ASV Federālās rezervju sistēmas priekšsēdētājs Džeroms Pauels licis noprast, ka viņa vadītajai aģentūrai faktiski nav nekādu valsts investīciju "griestu". Tādā gadījumā tai vajadzētu piešķirt finansējumu tādiem ierosinājumiem kā tiem, kas atrodami "Green New Deal", un par labām algām nodarbināt grūtā situācijā nonākušos strādniekus tīrās enerģijas jomā un citos nākotnes ekonomikas sektoros. Savukārt tos, kuri vēl nav uzkrājuši darba pieredzi, varētu iesaistīt sabiedrisko vietu labiekārtošanas projektos, par to maksājot iesācēju līmeņa algas un ļaujot iegūt pamatprasmes. 

Covid-19 krīze uzskatāmi parādījusi, ka tie, ko kādreiz uzskatījām par nesvarīgiem darbiem, patiesībā ir neaizstājami. No slimnīcām un ēdināšanas līdz transporta un sanitārajiem pakalpojumiem - afroamerikāņi neproporcionāli lielā skaitā strādā darbos, kuriem ir zems prestižs, bet no kuriem sabiedrība ir visvairāk atkarīga.

Tomēr, ja raugāmies uz federālā līmenī noteikto minimālo algu, neaizstājamie darbinieki Amerikā nopelna mazāk nekā visās citās valstīs ar augstiem ienākumiem.

"Jūs neesat nozīmīgi" - šādu signālu gadiem ilgi saņēmuši Amerikas neaizstājamie darbinieki. Skaidrs, ka tam ir jāmainās. 

Visbeidzot, amerikāņi ir apbruņojušies līdz groteskam līmenim, un šī problēma vēl vairāk samilzusi, kopš prezidenta Braka Obamas administrācijas laikā kustība "Tea Party" pārņēma vairāku štatu valdības. Valstī, kur civilo rokās ir gandrīz 400 miljoni ieroču, daudzos štatos ieroču tirdzniecības regulējums kļuvis vaļīgāks. Rezultātā pat tādas pilsētas kā Čikāga, kur ir saprātīgi ieroču kontroles likumi, ir pārpludinātas ar ieročiem, jo stundas brauciena attālumā uz ziemeļiem ir Viskonsinas vāji regulētais tirgus.

Saprotamu iemeslu dēļ Amerikas ieroču problēma pastiprina tās vardarbīgo noziegumu problēmu. Tā arī rada daudz papildu stresa policijai. Progresīvajiem un policijas organizācijām vajadzētu atzīt, ka tiem ir kopīgas intereses attiecībā uz ieroču kontroli.

Ir konkrēti pasākumi, kurus varētu ieviest, lai mazinātu spiedienu gan uz mūsu urbānajiem rajoniem, gan arī policiju, kurai uzdots tajos nodrošināt kārtību. Mūsu spēkos ir spēcināt pilsētu ekonomisko un sociālo veselību, vienlaikus reformējot policijas lietotās metodes un mudinot uz konfliktu deeskalāciju un atrisināšanu. Vairs nav nekādu aizbildinājumu nerīkoties.

©Project Syndicate