FOTO: Zane Bitere/LETA

Šorīt aptuveni 20 cilvēku pulcējušies pie Saeimas nama, protestējot pret parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatāmajām iecerētajām izmaiņām "Dzīvojamo telpu īres likumā".

Piketā piedalās pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki, kuri norāda, ka iecerētās likuma izmaiņas atcels beztermiņa īres līgumu darbību un pilnībā sagraus pastāvošo īrnieku tiesību aizsardzības sistēmu.

Sanākušajiem uz līdzpaņemtajiem plakātiem ir tādi uzraksti kā "Nelūdzam palīdzību - pieprasām 1991.gada Augstākās Padomes lēmuma izpildi" un "Kurš pildīs solīto?". Uz citiem plakātiem savukārt atveidotas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados pieņemto lēmumu kopijas, ar kuriem viņi vērš uzmanību, ka nu jau teju 30 gadus valdība nepilda apsolīto.

Sanākušie izmanto arī skaļruņus, izsaucot tādus saukļus kā "Pieprasām solīto!", "Kompensāciju!" un "Izpildiet likumu!".

Piketētāji stingri ievēro divu metru distanci un viens otru mudina nedrūzmēties. Neviens Saeimas politiķis līdz šim pie viņiem aprunāties nav iznācis.

Kā ziņots, denacionalizēto māju īrniekus neapmierina likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums", kurš patlaban tiek izskatīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija.

Asociācijā norāda, ka šis likumprojekts atceļ beztermiņa īres līgumu darbību un pilnībā sagrauj pastāvošo īrnieku tiesību aizsardzības sistēmu. Denacionalizēto namu iedzīvotāji, kas tajos, pamatojoties uz beztermiņa īres līgumiem, dzīvojuši ne vienu vien gadu desmitu, piespiedu kārtā tiek padarīti tikpat beztiesiski, kā tie īrnieki, kas no jauna slēdz īres līgumus, viņi zaudē jebkādu sociālo un juridisko aizsardzību un nākotnē var papildināt bezpajumtnieku skaitu.

Dzīvokļu privatizācijas process Latvijā tika realizēts, pamatojoties uz beztermiņa īres līgumiem, uzsvēra asociācija. Privatizācijas procesa laikā beztermiņa īres līgumi tika konvertēti īpašuma tiesībās uz ieņemamo apdzīvojamo platību. Taču 10% iedzīvotāju, kuri gadījuma pēc bija dzīvojuši denacionalizācijai nododamajos namos, šīs tiesības tika liegtas.

Jaunais likumprojekts piedāvā bez jebkādām kompensācijām anulēt šos pašus beztermiņa īres līgumus, skaidroja asociācija.

"Tādējādi viss denacionalizācijas un "vēsturiskā taisnīguma" atjaunošanas process Latvijā ticis īstenots uz saimnieka namu īrnieku īpašuma tiesību ekspropriācijas rēķina. Mēs uzskatām, ka pirms jaunā likuma pieņemšanas Saeimā, deputātiem jāparāda politiskā griba un beidzot jāpilda 1991.gadā pieņemtie lēmumi - jāpiešķir un jāizmaksā visiem denacionalizēto namu īrniekiem atbilstoša kompensācija, lai uz visiem laikiem aizvērtu šo kaunpilno lappusi Latvijas vēsturē," uzsvēra asociācija.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecības un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā.

Ēnu ekonomikas mazināšanai jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas, līdz ar to neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam. Vienlaikus īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā ļaus izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

Tāpat jaunais likumprojekts ievērojami paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Šobrīd spēkā esošais likums paredz visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu, veicot atbilstošus grozījumus Civilprocesa likumā, būs iespējama saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) - īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, ja būs izveidots īres maksas parāds, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā.

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo likumu, būtiskas izmaiņas paredzētas īres līguma termiņa nosacījumos - turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam būs pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums. Tāpat, kā līdz šim, īrnieks bez īpaša pamata varēs uzteikt līgumu, iepriekš brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības - ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par īres līgumā noteikto saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no šobrīd spēkā esošā likuma, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums. Attiecīgi, īres līgumi, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, būs jāieraksta zemesgrāmatā piecu gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.

Savukārt divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īrnieks, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu). Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Valdībā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums tika atbalstīts 2018.gada maijā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO