FOTO: EPA/Scanpix

Vairāk nekā pusei jaunā koronavīrusa pacientu Spānijā - vienā no slimības vissmagāk skartajām valstīm Eiropā - parādījušās neiroloģiskas problēmas, liecina vairāki pētījumi. 

Zināms, ka SARS-CoV-2 uzbrūk elpošanas orgānu sistēmai. Taču pētnieki gūst arvien vairāk pierādījumu tam, ka slimība ietekmē arī nervu sistēmu, norāda laikraksts "El Pais".

Vairākos pētījumos, kuros tika izmantoti tūkstošiem spāņu pacientu dati, atklājās, ka vairumam parādījās vismaz viena neiroloģiska problēma un dažādi simptomi - sākot ar galvassāpēm un beidzot ar komas iestāšanos. Nelielā daļā gadījumu nervu sistēmas problēmas bija galvenais nāves cēlonis. Tiek uzskatīts, ka ar citām orgānu sistēmām saistītos traucējumus izraisa pārāk spēcīga imūnreakcija uz Covid-19, taču viens pētījums norāda uz to, ka vīruss, iespējams, tiešā veidā uzbrūk cilvēka smadzenēm.

Spānijas Neiroloģijas asociācija (SEN) apkopojusi nesenos Spānijā veiktos pētījumus par jaunā koronavīrusa ietekmi uz smadzenēm un nervu sistēmu kopumā. Pētījumos apskatīti dažādi aspekti, piemēram, kā saslimšana izmaina ožu un garšas izjūtu, galvassāpes inficēto mediķu vidū un 1600 insulta gadījumu Covid-19 pacientu vidū.

"Albacovid" datubāzē atrodamā informācija liecina, ka hospitalizētiem Covid-19 pacientiem neiroloģiskie simptomi parādās biežāk, nekā līdz šim domāts.

8

"Albacovid" datubāzē reģistrēti dati par 841 Covid-19 pacientu, kuri martā bija ievietoti divās Spānijas pilsētās. Akadēmiskajā žurnālā "Neurology" publicētajos pētījuma rezultātos norādīts, ka 57% pacientu parādījās viens vai vairāki neiroloģiski simptomi.

"Neiroloģiskais spektrs ir ļoti plašs," norāda Alvasetes Universitātes slimnīcas neiroloģijas nodaļas vadītājs Tomass Segura, kurš ir viens no pētījuma autoriem. Visbiežāk pacienti piedzīvoja tādus simptomus kā muskuļu sāpes, galvassāpes un reiboņi. Nepilniem 20% bija raksturīga samaņas zaudēšana vai arī izmaiņas apziņā, taču šie stāvokļi tika konstatēti gados veciem pacientiem. Apmēram 20% pacientu radās neiropsihiatriski traucējumi - bezmiegs, trauksme un psihoze. Šīs grupas daļēji pārklājās.

"Daži no simptomiem - piemēram, muskuļu sāpes, bezmiegs un galvassāpes - netika novēroti iepriekšējos pētījumos," uzsver Segura.

Nelielai daļai pacientu tika konstatēti vēl citi simptomi. 1% līdz 5% pacientu parādījās tādi simptomi kā miopātija (muskuļu distrofija), disautonomija (traucējumi, kas skar veģetatīvo nervu sistēmu) un cerebrovaskulārās slimības, piemēram, insults. Mazāk nekā 1% pacientu tika novērotas konvulsijas, kustību traucējumi un galvas smadzeņu iekaisums. Vairāk nekā desmit gadījumos pacientiem iestājās koma.

Pētījumā secināts, ka 4% Covid-19 pacientu primārais nāves cēlonis bija neiroloģiskās komplikācijas.

Vēl vienā liela apjoma pētījumā ar 909 jaunā koronavīrusa pacientiem Madridē atklājās, ka 90% gadījumu pacientiem vienlaicīgi pazuda oža un garšas izjūta.

8

Vairumā gadījumu tie bija vai nu vienīgie simptomi, vai arī parādījās kopā ar citiem viegliem simptomiem.

Lai arī ožas un garšas sajūtas pazušana ir raksturīga citām vīrusu infekcijām, piemēram, gripas un rinovīrusiem, tas parasti saistīts ar aizliktu degunu. Taču vairāk nekā pusei Madrides pētījumā iekļauto pacientu nebija aizlikts deguns. Tas liek domāt, ka jaunais koronavīruss tiešā veidā iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.

Savukārt šomēnes akadēmiskajā žurnālā "Brain" publicētā pētījumā tika analizētas cerebrovaskulārās saslimšanas Covid-19 pacientu vidū. Pētījumā bija 1683 dalībnieki, kā arī tam bija ilgākais norises laiks - 50 dienas. 23 pacienti (jeb 1,4% no visiem pētījuma apskatītajiem pacientiem) piedzīvoja insultu. Šajā pētījumā tika izmantota neirovizualizācija un analizēti skartie smadzeņu audi.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO