FOTO: AFP/SCANPIX

Austrumukrainā noslēgts kārtējais pamiers, taču situācija prokremlisko kaujinieku kontrolētajās teritorijās nav pietuvojusies atrisinājumam.

Šonedēļ Austrumukrainā stājās spēkā jaunais uguns pārtraukšanas režīms, ko, pēc  Ukrainas sacītā, prokremliskie kaujinieki esot pārkāpuši jau pirmajās 20 minūtēs. Triju dienu laikā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) fiksēja vairāk nekā simt pārkāpumus.

Tas nav pirmais Austrumukrainas pamiers. Bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi tādu noslēgt, taču tie visi beigušies ar neveiksmi. Arī par pašreizējo uguns pārtraukšanu nebija ilūziju, ka tā pieliks punktu sešus gadus ilgajam konfliktam. Neskatoties uz to, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kanceleja pagājušonedēļ paziņoja - ja uguns pārtraukšana tiks ievērota, tā "pavērs ceļu uz pārējo [Minskas vienošanās] punktu izpildi".

Kad Zelenskis cīnījās par uzvaru Ukrainas prezidenta vēlēšanās, viņš par vienu no svarīgākajām prioritātēm noteica karadarbības izbeigšanu Austrumukrainā. Lai arī pērnā gada rudenī Zelenskis piekrita daudz kritizētajai "Šteinmeiera formulai", tomēr nešķiet, ka būtu pietuvojies situācijas risinājums.

Sešos kara gados nogalināti ap 13 000 cilvēku. Neskatoties uz to, ka spēkā bijušas vairākas vienošanās par uguns pārtraukšanu, 2020.gadā Krievijas atbalstītie separātiskie spēki Austrumukrainā nonāvējuši vairāk nekā 30 Ukrainas karavīrus, vēsta "Kyiv Post".

Jūlija vidū Krievijas atbalstītie kaujinieki atklāja uguni uz Ukrainas karavīriem pie Zaicevas ciema, kad viņi mēģināja izvest nogalināta karavīra mirstīgās atliekas. Tika nogalināts mediķis, divi karavīri, un vēl divas militārpersonas tika ievainotas. Ukrainas aizsardzības spēku mediķim, kurš dzimis Baltkrievijā, bija Igaunijas pilsonība.

OSCE misija Ukrainā joprojām katru dienu uzskaita pamiera pārkāpumus un upurus.

Civiliedzīvotāju dzīve prokremlisko kaujinieku kontrolē esošajās teritorijās ir skaudra. Tajās nav pieejami daudzi pamatpakalpojumi, tai skaitā pienācīga veselības aprūpe. Cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" (HRW) ziņo, ka 2019.gadā laika posmā no janvāra līdz aprīlim vismaz 19 cilvēki - vairums no tiem gados veci - veselības problēmu dēļ miruši, cenšoties šķērsot separātistu reģionu robežas. 

Organizācija "Amnesty International" ziņo, ka Donbasā tiekot vardarbīgi apspiestas jebkādas pretošanās pazīmes, ieslodzītie tiekot spīdzināti. Raidorganizācija RFE/RL nesen publiskoja apjomīgu izmeklēšanu par patvaļīgajiem "nāvessodiem" Slovjanskā, kas tika piespriesti, balstoties uz drakonisku Staļina laika likumu. Tas ticis lietots arī pret civiliedzīvotājiem, norāda medijs.

Pērnā gada augustā prokremliskie kaujinieki Luhanskā piesprieda sešu gadu cietumsodu studentam Sergejam Rusinovam par "terorismu" - viņš bija sociālajos tīklos ievietojis Ukrainu slavējošus ierakstus. Gūstekņu apmaiņas rezultātā 2019.gada decembrī beidzot brīvībā nonāca Doņeckā nelikumīgi ieslodzītie žurnālisti Staņislavs Asejevs un Oļehs Halazjuks. Viņi ieslodzījumā atradās kopš 2017.gada vasaras.

Aizvadītajā gadā tika reģistrēti mazāki civiliedzīvotāju upuri nekā iepriekš, taču tādi joprojām bija. Gada pirmajā pusē biežāki bija uzbrukumi skolām abpus robežlīnijai.

Sešu kara gadu laikā pavisam nogalināti 147 bērni.

Vai Ukrainas austrumos iespējams sekmīgs pamiers, nemaz nerunājot par mieru? Politiskās stratēģijas analītiķis Tarass Semeņuks aģentūras UNIAN publicētā komentārā norāda: Kijeva mēģina nākt klajā ar deokupācijas plānu, jo nobažījusies, ka citādi stratēģija taps kaut kur citur - Maskavā, Berlīnē vai Parīzē. Savukārt Krievijai ir savas idejas par to, kā konfliktam vajadzētu atrisināties. "Pirmkārt, Kremlis ir ieinteresēts jebkāda iemesla dēļ pārkāpt pamieru. Galu galā tas atkal ļaus runāt par to, ka nepieciešama tieša komunikācija starp Ukrainu un tā dēvēto Luhanskas un Doņeckas "tautas republiku" pārstāvjiem," raksta Semeņuks. "Otrkārt, Krievija skaidri parāda, ka nav apmierināta ar Ukrainas Augstākās radas rezolūciju, kurā teikts, ka vēlēšanas okupētajās Donbasa teritorijās ir iespējamas tikai tad, ja "Krievijas okupācijas spēku karavīri un aprīkojums" ir atvilkti."

Maskavai ir svarīgi leģitimizēt okupācijas varu, tāpēc tās interesēs ir vēlēšanas bez tās atbalstīto kaujinieku atvilkšanas. Tā ir Kremļa galvenā prioritāte, un šā iemesla dēļ jaunais uguns pārtraukšanas režīms beigsies tāpat kā teju 30 iepriekšējie, uzskata Semeņuks.

2014.gada beigās un 2015.gada sākumā, kad karadarbība bija visagresīvākā, tika panākta Minskas vienošanās, uz kuru balstās mēģinājumi rast risinājumu Austrumukrainas konfliktam. Taču domnīcas "Council of Foreign Relations" pētnieki Tomass Greiems un Džozefs Hābermans žurnālā "Foreign Affairs" norāda, ka Minskas vienošanās ietvarā - ko Krievija atbalsta, bet Eiropa neizrāda iniciatīvu mainīt - Ukraina nevar saglabāt gan suverenitāti, gan arī teritoriālo vienotību.

Saskaņā ar politologu viedokli, Ukrainas valdībai ir divi iespējamie rīcības scenāriji, taču tiem abiem ir ļoti būtiski trūkumi.

Pirmais scenārijs būtu plašāka mēroga vienošanās ar Krieviju - ne tikai par Austrumukrainu, bet arī Krimu, Ukrainas nākotnes lomu NATO un Krievijas attiecībām ar Rietumiem. Tādā gadījumā Ukrainai būtu jāpiekrīt nepatīkamiem kompromisiem. Otrais scenārijs - iesaldēt konfliktu un censties mazināt sadursmes. Tas nozīmētu separātistu kontrolēto reģionu tālāku atsvešināšanos no pārējās Ukrainas.

Pēc "Normandijas četrinieka" tikšanās 2019.gada decembrī Zelenskis izteicās, ka Minskas vienošanos mainīt būs grūti, taču tas esot jādara. Neskatoties uz to, situācija Austrumukrainā joprojām nav pietuvojusies atrisinājumam.

Foto: Austrumukrainas konflikts

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO