Principā Savickis itin smuki pablefoja, ka mums ir četri, seši vai vēl vairāk kandidātu. No burvju cepures vienalga tiktu izvilkts Pēteris.
Kurš pirmajā preses konferencē, tāpat kā Savickis, bija labvēlības un sīrupa sajaukums – nekā negatīva, tikai "play-off", sākumā Pēteris pat izteicās, ka arī visi palīgi viņam būšot vietējie, pēc tam izlabojot – 50:50.
Skaidrs, ka pirmajā sarunā neviens necentās treneri iztaujāt par niansēm, bet – vārtsargs (laikam jau Iļja Proskurjakovs, 1987) esot būtiska komandas sastāvdaļa, aizsargus jaunais vadonis gribot tādus, kas prot savā zonā spēlēt ar ripu... Kurš gan tādus negrib!
Pēc pāris dienām Skudra mazliet pielaboja savas vēlmes – viņš gribot četrus aizsargus labročus! Nu gan sasapņojies! Kā Kanādas izlasē... Kur tad tu ņemsi tos labročus?
Ja Latvijas hokeja izlasē pēdējos gados tādu bijis pavisam maz – no aizsargiem Jānis Jaks un Edgars Siksna, pirms tam – Maksims Širokovs, no uzbrucējiem – Lauris Dārziņš, Mārtiņš Karsums, Roberts un Rihards Bukarti, Ņikita Jevpalovs, Aleksejs Širokovs. Trīs gadus “Dinamo” nokalpoja Lietuvas izlases kapteinis Nerijs Ališausks – jā, Kanādas izlase tā nav, bet pārbaudīts kadrs labrocis. "Dinamo" nevajagot... Tāpēc Ališausks devies uz Bratislavu. Un pagaidām aizsargs labrocis tikai viens – pērn divas spēles Rīgā aizvadījušais Eduards Hugo Jansons (1997).
Abu vietējo palīgu izvēle mazliet pārsteidz. Laikam jau Pēteris saprot, ka nebūtu labais stils palīgos aicināt kādu no pērngada dinamiešiem, tāpēc viņš "nocēlis" abus HK "Rīga" trenerus – Aleksandru Ņiživiju un Raimondu Vilkoitu. Kad pirms šīs izvēles par Vilkoitu (1990) ieminējos kādam kolēģim, sekoja ironisks pretjautājums: “Bet tu iedomājies: ko gan Vilkoits var iemācīt savam vienaudzim Indrašim?” Es tik skeptisks neesmu, jo Raimonds ir gan zinātkārs, gan apķērīgs un gudrs. Vai jau ar savu viedokli? Nezinu. Bet vai tas vispār ir vajadzīgs otrajam, trešajam vai ceturtajam trenerim? Krievijā kolēģi melš, ka Skudra sev tuvumā nemaz negribot palīgus ar savām domām.
Baumo, ka Skudram vārtsargus gatavot palīdzēs Andrejs Carjovs (divos pasaules čempionātos bijis Krievijas izlases trešais numurs), ar kuru kopā piecus gadus grauzts ledus Ņižņijnovgorodā un arī pērn Čeļabinskā, otrs palīgs – Dmitrijs Parhomenko arī būšot no Ņižņijas laikiem.
Nekā pārsteidzoša. Tāda ir arī pasaules prakse, ka galvenais daudz kur apkārt ceļo ar sev uzticamiem ieroču nesējiem. Kā Žaks Klutjē Bobam Hārtlijam Latvijas izlasē un Omskas "Avangard", kā Toms Kūlens Tedam Nolanam. Lai Krievijas un Latvijas apvienotajam kvartetam labas sekmes!
“Dinamo” sakarā piesaukto Krievijas spēlētāju uzvārdi pagaidām ne sevišķi pārliecina. Proskurjakovam labākie gadi aiz muguras, bet pluss ir tas, ka spēlējis pie Skudras. Arī uzbrucējs Deniss Paršins (1986) un aizsargs Jurijs Sergijenko (1995) bijuši pie Skudras.
No Krievijas vismaz virtuāli šurp tiek sūtīti arī aizsargs Kirils Vorobjovs (CSKA, 1995), uzbrucējs Pavels Černovs ("Vitjaz", 1990), taču par jebkuru spēlētāju vai treneri mēs varam būt droši tikai tad, kad viņš ir Rīgā ar jau parakstītu līgumu. Droši vien nacionāli tendēti Latvijas hokeja fani iebildīs pret Krievijas hokejistu lielo īpatsvaru Rīgas "Dinamo", bet, ja sezonas sākumā kā mājas spēļu laukums būs Soči, Čehova vai kāds cits miests Krievijā, tad šīs valsts spēlētāji var būt arī kā pluss. Lai dabūtu skatītājus tribīnēs.
/nginx/o/2020/07/29/13240517t1h57d3.jpg)
