Abu vietējo palīgu izvēle mazliet pārsteidz. Laikam jau Pēteris saprot, ka nebūtu labais stils palīgos aicināt kādu no pērngada dinamiešiem, tāpēc viņš "nocēlis" abus HK "Rīga" trenerus – Aleksandru Ņiživiju un Raimondu Vilkoitu. Kad pirms šīs izvēles par Vilkoitu (1990) ieminējos kādam kolēģim, sekoja ironisks pretjautājums: “Bet tu iedomājies: ko gan Vilkoits var iemācīt savam vienaudzim Indrašim?” Es tik skeptisks neesmu, jo Raimonds ir gan zinātkārs, gan apķērīgs un gudrs. Vai jau ar savu viedokli? Nezinu. Bet vai tas vispār ir vajadzīgs otrajam, trešajam vai ceturtajam trenerim? Krievijā kolēģi melš, ka Skudra sev tuvumā nemaz negribot palīgus ar savām domām.
Baumo, ka Skudram vārtsargus gatavot palīdzēs Andrejs Carjovs (divos pasaules čempionātos bijis Krievijas izlases trešais numurs), ar kuru kopā piecus gadus grauzts ledus Ņižņijnovgorodā un arī pērn Čeļabinskā, otrs palīgs – Dmitrijs Parhomenko arī būšot no Ņižņijas laikiem.
Nekā pārsteidzoša. Tāda ir arī pasaules prakse, ka galvenais daudz kur apkārt ceļo ar sev uzticamiem ieroču nesējiem. Kā Žaks Klutjē Bobam Hārtlijam Latvijas izlasē un Omskas "Avangard", kā Toms Kūlens Tedam Nolanam. Lai Krievijas un Latvijas apvienotajam kvartetam labas sekmes!
“Dinamo” sakarā piesaukto Krievijas spēlētāju uzvārdi pagaidām ne sevišķi pārliecina. Proskurjakovam labākie gadi aiz muguras, bet pluss ir tas, ka spēlējis pie Skudras. Arī uzbrucējs Deniss Paršins (1986) un aizsargs Jurijs Sergijenko (1995) bijuši pie Skudras.
No Krievijas vismaz virtuāli šurp tiek sūtīti arī aizsargs Kirils Vorobjovs (CSKA, 1995), uzbrucējs Pavels Černovs ("Vitjaz", 1990), taču par jebkuru spēlētāju vai treneri mēs varam būt droši tikai tad, kad viņš ir Rīgā ar jau parakstītu līgumu. Droši vien nacionāli tendēti Latvijas hokeja fani iebildīs pret Krievijas hokejistu lielo īpatsvaru Rīgas "Dinamo", bet, ja sezonas sākumā kā mājas spēļu laukums būs Soči, Čehova vai kāds cits miests Krievijā, tad šīs valsts spēlētāji var būt arī kā pluss. Lai dabūtu skatītājus tribīnēs.
Nezinu, vai tā ir trenera koncepcija, naudas trūkums vai arī cits motīvs, bet mani mazliet šokē lielā disonanse Skudras un Guntara Pastes sastāva izvēlē. Paste kā šā "Dinamo" atslēgas spēlētājus minēja Kristapu Sotnieku, Mārtiņu Karsumu, arī Oskaru Cibuļski, bet nav vēl Skudra apostījis Piņķu halles ledu un tautā jau aiziet runas, ka viņš nekādā gadījumā komandā negribot Sotnieku un Karsumu, tāpat arī Oskaru Bārtuli un Oskaru Cibuļski.
Skaidrs, ka katram speciālistam drīkst būt savs skatījums, bet, ja Juris Savickis publiski izteicies, ka Paste izvēlas nākamās sezonas sastāvu, tad tā diezgan stulbi sanāk. Kā arī ar Uvi Balinski – Pastem viņu nevajadzēja, bet Skudra tagad nožēlo, ka labākais aizsargs palaists pasaulē...
Līdz sezonas pirmajam sākumam vēl laika gana – gandrīz mēnesis, bet vismaz pagaidām “Dinamo” sastāvs izskatās pašķidrs. Skudram ir iedota liela vara pašam to komplektēt, Amerikas Hokeja līgā un vēl šur tur interesantu spēlētāju, turklāt vēl lētu, esot steriem. Katrā ziņā viss pārējais ir lirika, nozīme ir tikai vietai turnīra tabulā. Ja "Dinamo" tiks "play-off", gods un slava Skudram un viņa brigādei. Pretējā gadījumā... Par to es labāk neizteikšos.
Kas mani pārsteidz jūlija beigās? Ka Krievijā par 100% savu viedokli mainījuši hokeja "eksperts" Aleksandrs Koževņikovs un žurnālists Aleksejs Ševčenko. Pirms tam abi norējuši Skudru kā ļoti sliktu ārzemnieku, kurš tikai aizņem pašu Krievijas treneru vietas, bet par Skudru Rīgas "Dinamo" nu abi izsakās ļoti pozitīvi. Ko tas varētu nozīmēt?
/nginx/o/2020/07/29/13240517t1h57d3.jpg)
