FOTO: EPA/Scanpix

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Tā kā situācija Baltkrievijā ir eskalējās tik tālu, ka Lukašenko nekādā veidā nenāca pretim, lai veidotu dialogu, sankcijas ir signāls, ar kuru palīdzību Latvija pauž savu nostāju," akcentēja pētniece.

Tāpat viņa uzsvēra, ka to, kā Latvijas un Baltkrievijas sadarbību ietekmēs publiskotais saraksts, patlaban vēl ir grūti spriest. Tomēr Livdanska vērsa uzmanību, uz to, cik ciešas ir Baltkrievijas un Krievijas ekonomiskās saites.

"Uz jautājumu par to, vai saraksts ekonomiski ietekmēs Lukašenko, būs skaidrāks vēlāk, jo Baltkrievijas galvenais sadarbības partneris ir Krievija. Iespējams, Eiropas Savienības (ES) vienotās sankcijas, kas vēl tiek gatavotas, Lukašenko spēcīgi neietekmēs. Tas būs spēcīgs politisks signāls par ES kopēju nostāju," norādīja pētniece.

Runājot par to, kāda varētu būt Baltkrievijas atbildes reakcija, Livdanska aicināja atcerēties iepriekšējo sankciju dinamiku. Kad ES piemēroja sankcijas pret Baltkrieviju, brīdī, kad valsts bija gatava atsākt politisko dialogu ar bloku, tā, piemēram, atbrīvoja politieslodzītos un uzsāka pastiprinātu dialogu, kas rezultējās ar sankciju daļēju vai pilnīgu atcelšanu.

Pētnieces ieskatā, publiskotais saraksts norāda arī uz to, ka Lukašenko vizīte Latvijā nedz šogad, nedz arī nākamgad nenotiks.

"Ja ņem vērā pašreizējo Lukašenko retoriku un to, ka daļēji notiek režīma militarizācija, uzskatu, ka iespēja, ka šī vizīte varētu notikt tuvākā nākotnē, ir apšaubāma" akcentēja pētniece.

Jautāta, kāda varētu būt Baltkrievijas pretreakcija, Livdanska atzīmēja, ka daudz ir atkarīgs no tā, cik liels spiediens tiks izdarīts no Rietumvalstu puses uz Lukašenko, kāda būs pārējā bloka dalībvalstu reakcija un citu organizāciju praktiska darbība, lai paustu savu nostāju pret režīmu.

"Tas arī noteiks, to, kāda būs Lukašenko atbildes reakcija. Visai ticami, ka tuvāko dienu laikā Lukašenko retorikā parādīsies arī kāda replika, kas varētu norādīt uz to, ka Lukašenko arī praktiski centīsies sniegt savu atbildes gājienu Latvijai,"pieļāva pētniece.

LETA jau vēstīja, ka, pamatojoties uz Ministru kabinetā lemto, kā arī sazinoties ar Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministrijām, Latvijas ārlietu ministrs pieņēmis lēmumu uz nenoteiktu laiku noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijā 30 Baltkrievijas amatpersonām no Baltkrievijas Prezidenta administrācijas, Baltkrievijas Prezidenta lietu pārvaldes un citām kaimiņzemes institūcijām.

Starp Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļautajām ir arī amatpersonas no Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas, Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas, Baltkrievijas Tieslietu ministrijas, Baltkrievijas Ģenerālprokuratūras, Baltkrievijas Valsts drošības komitejas, Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas, Baltkrievijas Drošības padomes, Baltkrievijas Valsts kontroles komitejas un Minskas pilsētas Izpildkomitejas.

Kā norādīja Ārlietu ministrija (ĀM), minētās personas ar savu rīcību ir organizējušas un atbalstījušas 9.augusta prezidenta vēlēšanu viltošanu un atbalstījušas tām sekojošo miermīlīgo protestu vardarbīgo apspiešanu.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvija stingri nosoda 9.augusta prezidenta vēlēšanu viltošanu, miermīlīgo protestētāju piekaušanu un represijas pret žurnālistiem un aktīvistiem Baltkrievijā.

"Ar šo soli mēs demonstrējam stingru signālu, ka šādas darbības Latvijai nav pieņemamas un atbildīgie nav vēlamas personas Latvijā. Aicinām arī Eiropas Savienību nekavēties ar līdzīgu lēmumu pieņemšanu," akcentēja ministrs.

Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauts pašreizējais Baltkrievijas prezidents Lukašenko, viņa dēls Viktors Lukašenko, kā arī Igors Sergejenko, Makisms Riženkovs, Olga Čupris, Dmitrijs Krutojs, Genādijs Bogdans, Lidija Jermošina, Vadims Ipatovs un Jeļena Dmuhailo.

Tāpat sarakstā iekļauta Svetlana Kacubo, Igors Pliševskis, Oļegs Sliževskis, Irina Celikoveca, Valērijs Vakuļčiks, Ivans Terteļs, Ivans Noskevičs, Aleksandrs Koņuks, Jurijs Karājevs, Genādijs Kazakēvičs, Aleksandrs Barsukovs, Sergejs Homenko un Jurijs Nazarenko.

Latvijai nevēlamu personu sarakstā iekļauts arī Romāns Meļņiks, Ivans Kubrakovs, Oļegs Šabliko, Andrejs Ravkovs, Aleksejs Volkovs, Sergejs Azemša un Andrejs Smaļs.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO