Jūrmalas šoseja pēc ceļa remontdarbu pabeigšanas

FOTO: Latvijas Valsts ceļi

Trešdien tika svinīgi atklāts autoceļa posms ar visaugstāko satiksmes intensitāti valstī – Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.- 19,25. km), kur satiksmes intensitāte pērn sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

“Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā,” uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Veicot būvdarbus no 2019.gada līdz šodienai, Jūrmalas šosejas posmā ieklāti 195 000 m² asfaltbetona trīs kārtās, veikti grunts darbi 150 000 m³ apjomā, pamatos iestrādāts cements 8600 tonnu apjomā, izbūvēta drenāža 4100 metru garumā un caurtekas 410 metru garumā. Uzstādīti 200 apgaismes balsti un 350 spuldzes, 23 300 m drošības barjeru un divi kilometri drāšu žoga, 925 signālstabiņi, 144 ceļazīmes un 51 virziena rādītājs un informācijas zīmes. Veikta apzaļumošana ar augu zemi 15 cm biezumā 150 000 m² platībā, nozāģēti un izlauzti 316 koki un celmi.  

Iepriekšējos remontdarbus Jūrmalas šoseja (A10) piedzīvoja gadsimtu mijā, pirms vairāk nekā 20 gadiem.

FOTO: Latvijas Valsts ceļi

Sešas minūtes Rietumos

1877. gadā tika atklāta Rīgas–Tukuma dzelzceļa līnija, bet ap to esošie ceļi pildīja galvenokārt pievedceļu funkcijas.

20. gs. sākumā arvien lielāku ievērību sāka gūt Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. – 1917. gadam uzbūvēja šoseju no Rīgas līdz Dubultiem 24 km garumā ar tiltu pār Lielupi.

Līdz 1925. gadam tika pabeigta šosejas pārbūve no Rīgas robežas līdz Lielupei.

FOTO: Latvijas Valsts ceļi

Lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem 1926. gadā šim šosejas posmam 13 km garumā uzklāja melno segumu pēc virsmas apstrādes paņēmiena 1 – 1,5 cm biezā kārtā.

Pēc kara vairāki gadi tika veltīti kara postījumu novēršanai, bet 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.

1960. gadu vidū autotransporta skaita un kravnesības pieaugums bija priekšnoteikums tālākai šosejas rekonstrukcijai. Bija jāņem vērā arī fakts, ka vasarās vieglo automobiļu īpatsvars uz Rīgas – Jūrmalas šosejas pieauga par 60 – 70% no kopējā transporta līdzekļu skaita, satiksmi bremzēja arī vienlīmeņa krustojumi pie dzelzceļa pārbrauktuvēm. Tāpēc tika pieņemts lēmums par ceļa rekonstrukciju.

FOTO: Latvijas Valsts ceļi

Rīgas–Jūrmalas šosejas rekonstrukciju pabeidza 1972. gadā. Tas šajā laikā bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš ar 6 braukšanas joslām, 12,1 km garumā, ceļu šķērsojuma mezgliem 2 līmeņos, apgaismojumu, auto apkopes un atpūtas vietām. Tajā bija ieliktas visas tā laika modernākās ceļu būvniecības atziņas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu, miglu vai apledojumu, pāri visām ceļa joslām tika izbūvēts satiksmes pārvads bez starpbalstiem, abās ceļa pusēs bija degvielas uzpildes stacijas. Tas bija vienīgais ceļa posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Ne velti šo ceļu padomju laikos klusi dēvēja par „Sešas minūtes Rietumos”.

Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.  

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO