Tetovēšanas process

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Pētījumā rakstīts, ka mūsu organismam ir visai interesanti paņēmieni, kā rīkoties pēc tam, kad cilvēks izvēlējies sev iegūt tetovējumu. 

Ja cilvēkam jautā, kā notiek tetovēšana, tad lielākā daļa atbildēs nedaudz nepareizi. Proti, viņi teiks, ka tetovēšanas adata injicē tinti ādā pietiekami dziļi, lai tā tur paliktu. Patiesībā tetovēšanas adatas ir vairāk līdzīgas pildspalvas galam nekā šļirces adatai. Tinte tiek nevis ievilkta adatā, bet gan uzkrāta uz tās gala, kad meistars to ir iemērcis tintes trauciņā. Pēc tam adatas gals cilvēka ādā izdur caurumu (gan epidermā, gan dermā zem tās), un tajā tiek ievadīta tinte. 

Kāpēc tinte tur paliek?

Zinātniekiem jau kādu laiku ir zināms, ka tetovējumi ir iespējami nevis ar tinti piesātinātu ādas šūnu dēļ, bet gan imūno šūnu makrofāgu dēļ. Šīs baltās asins šūnas mūsu organismā eksistē, lai sagremotu organismam svešas daļiņas, un steidzas palīgā, ja cilvēks ir guvis ievainojumu. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ja tie parādās arī brīdī, kad cilvēka ādu ir caurdūrusi tetovēšanas adata. Tie metas virsū tintei, "aprij" to un beigu beigās tā paliek makrofāgu membrānās. 

FOTO: SĀPĪGAIS TETOVĒŠANAS PROCESS

Pētniekiem tagad ir izdevies atbildēt uz jautājumu, kā šie makrofāgi var tik ilgu laiku darboties. Atbilde ir tāda, ka tie patiesībā nedarbojas, proti, tetovējums paliek arī pēc makrofāgu nāves. Kad imūnās šūnas iet bojā, tās aiz sevis ādā atstāj tintes “mantijas”. Jaunajā pētījumā savukārt noskaidrots, ka tajā brīdī uz tetovējuma vietu steidzas jauni makrofāgi, lai pārņemtu savu kritušo biedru pienākumu un šīs “mantijas” liktu plecos paši. 

Citiem vārdiem sakot, tavs tetovējums nav tikai atliekas pēc imūnsistēmas un tetovējuma cīņas. Karš nekad nebeidzas. 

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Experimental Medicine”, pētīti dabiskie pigmenti melno peļu makrofāgos. Kad šūnas rada grauzēja krāsu, tās izdala tumšu pigmentu, kuru “aprij” makrofāgi, lai pigments saglabātos drošībā. Vērojot šo procesu, zinātniekiem radās interese par to, kas notiek tetovējuma gadījumā. Pārsteidzoši, bet iepriekš tas zinātniski pētīts bija ļoti maz. 

Lai noskaidrotu vairāk, zinātnieki nolēma izveidot tetovējumu pelei. Pēc tam, kad makrofāgi bija “aprijuši” visu pigmentu un miruši, zinātnieki nenovēroja redzamas pārmaiņas tetovējumā. Drīz vien ieradās jauni makrofāgi un atkal “aprija” tinti. Zinātnieki arī pārstādīja tetovēto ādu no vienas peles otrai un pēc sešām nedēļām novēroja, ka tinti bija vēlreiz “aprijuši” jaunās peles makrofāgi. 

Pētnieki ir droši, ka šis process ir dinamiski līdzīgs arī cilvēkos. Tiesa, iespējams, ka mums makrofāgi var izdzīvot ilgāk nekā pelēm. 

Protams, tetovējumi nav mūžīgi. Laika gaitā tie izbalē, kā arī daži saka, ka tetovējumiem nenāk par labu saules gaisma. Tomēr jaunajā pētījumā zinātnieki prāto, ka savu lomu varētu arī spēlēt makrofāgu nomaiņa. 

Pētnieki uzskata, ka viņu atklājums beigu beigās varētu novest pie efektīvākām metodēm, kā atbrīvoties no nevēlamiem tetovējumiem.  

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO