Notikumiem Habarovskā ir plašāks politiskais konteksts. Gubernatora vēlēšanās Furgals ieguva apmēram 70% balsu, sakaujot Vladimira Putina partijas "Vienotā Krievija" kandidātu.
Politikas komentētāji rezultātu skaidroja kā protesta balsojumu pret Putina un valdošās partijas politiku Krievijā.
Savukārt Baškīrijā, Krievijas dienvidrietumos, protestiem ir ekoloģiski cēloņi. Šovasar iedzīvotāji protestēja pret plāniem pārvērst skaisto Kuštau kalnu - vienu no četriem atlikušajiem "šihaniem", kuri kādreiz bija daļa no koraļļu rifiem okeānā, - par kaļķakmens raktuvēm. Protestētāji ierīkoja nometni, lai aizsargātu kalnu, kurā mīt vairākas apdraudētas dzīvnieku un augu sugas. 15.augustā nometnē ieradās policija un centās izgaiņāt protestētājus, lietojot spēku. Tas noveda pie sadursmēm, ievainojumiem un arestiem, raidorganizācijai DW stāsta aktīvists Fjodors Kusmenko.
Aktīvisti vērsās pie Baškīrijas valdības, kura solīja, ka Kuštau kalnam tikšot piešķirts aizsargājamas teritorijas statuss. Augusta beigās policija devās prom. Taču pilsoniskie aktīvisti turpina sargāt kalnu, jo, kamēr nav pieņemts kāds oficiāls lēmums, tā turpmākais liktenis joprojām ir apdraudēts.
Pret valdības patvaļu Serbijā
Jūlijā Serbijā notika plaši protesti, kurus policija apspieda ar vardarbīgām metodēm.
Daļēji protesti bija saistīti ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem, taču galvenokārt - ar Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča valdības pieaugošo autoritārismu un politisko vardarbību. Politiskie protesti Serbijā faktiski sākās 2018.gada novembrī pēc uzbrukuma opozīcijas politiķim Borko Stefanovičam un turpinājās līdz pat pandēmijas sākumam. Pavasarī Serbijā tika ieviesti stingri Covid-19 ierobežojumi, bet jūnijā tos atcēla, lai sarīkotu vēlēšanas, kurās uzvarēja Vučiča partija. Pēc tam epidemioloģiskie rādītāji krasi pasliktinājās. Ielās izgāja protestētāji, kuri apsūdzēja Vučiča valdību pandēmijas izmantošanā, lai ieviestu nepamatotus, taču sev politiski izdevīgus lēmumus.
Foto: Vardarbīgi protesti Serbijā pret Covid-19 ierobežojumu
Pret vārda brīvības ierobežošanu Ungārijā
Šovasar Ungārijā protestus ierosināja divi notikumi - vadošā ziņu portāla "Index.hu" galvenā redaktora atlaišana un mākslas augstskolas "sagrābšana", ieceļot tajā Ungārijas premjera Viktora Orbāna sabiedroto. Protestētāji iestājās par mediju un akadēmisko brīvību valstī, ko organizācija "Freedom House" šogad atzina par nedemokrātisku. Orbāna daudzkārtējo uzbrukumu demokrātiskajām institūcijām un normām dēļ Ungārijas statuss tika mainīts no daļēji konsolidētas demokrātijas uz hibrīdrežīmu.
Foto: Ungārijā 8000 cilvēku ķēde protestē pret augstskolas "sagrābšanu"
Pret LGBT diskrimināciju Polijā
Polijā šovasar krustugunīs nonāca LGBT tiesību jautājums. Kopš pērnā gada sākuma apmēram 80 pašvaldības Polijas dienvidaustrumos paziņojušas, ka to teritorijas ir "brīvas no LGBT ideoloģijas", proti, tur neesot atļauti praida gājieni un seksuālo minoritāšu akcijas (vismaz divos gadījumos vietējās tiesas atzinušas, ka šie pašvaldību lēmumi ir nekonstitucionāli un nav spēkā). Polijas konservatīvais prezidents Andžejs Duda, kurš jūlijā tika pārvēlēts amatā, priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja pret LGBT vērstu retoriku, piemēram, salīdzinot seksuālās minoritātes ar komunistiem.