Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu

FOTO: AFP/SCANPIX

Krievija otrdien mudināja Turciju strādāt pie tā, lai panāktu uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, kas kopš svētdienas prasījis vairākus desmitus dzīvību.

"Mēs aicinām visas puses, bet it īpaši partnervalstis, tādas kā Turcija, darīt visu, ko tās var, lai panāktu uguns pārtraukšanu un notiktu atgriešanās pie miermīlīga šā konflikta atrisinājuma, izmantojot politiskus un diplomātiskus līdzekļus," Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja žurnālistiem.

"Krievijas puse atrodas pastāvīgā kontaktā ar Erevānu, Baku un Ankaru dažādos līmeņos. Mēs vācam visu informāciju par notiekošo uz saskares līnijas," skaidroja Kremļa pārstāvis.

Peskovu arī lūdza komentēt Erevānas apgalvojumus, ka Turcija uz Azerbaidžānu no Sīrijas ziemeļiem pārsviedusi kaujiniekus.

Kremļa pārstāvis norādīja, ka Krievija uzmanīgi seko visai informācijai, kas parādās šajā sakarā, un ka situācija tiek analizēta.

"Mēs izmantojam šīs zināšanas, lai formētu mūsu nākamo pozīciju un noteiktu nākamos soļus kopā ar mūsu EDSO grupas partneriem," norādīja Kremļa pārstāvis.

Saasinoties situācijai Kalnu Karabahā, Turcija uz Azerbaidžānu no Sīrijas ziemeļdaļas pārsviedusi aptuveni 4000 kaujinieku, pirmdien radio "Eho Moskvi" sacīja Armēnijas vēstnieks Krievijā Vardans Tagonjans.

Turcija arī palīdz Azerbaidžānai "inženierinfrastruktūras organizācijā Azerbaidžānas teritorijā pie Armēnijas robežām", norādīja diplomāts.

Savukārt Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu otrdien apliecināja, ka Turcija Kalnu Karabahas konfliktā ir gatava atbalstīt Azerbaidžānu "gan pie sarunu galda, gan kaujas laukā", vēsta ziņu aģentūra "Anadolu".

Kalnu Karabahas krīze tiks atrisināta, ja "Armēnija aizies no okupētās teritorijas", sacīja ministrs.

Otrdien ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo aicināja Karabahas konflikta puses uz uguns pārtraukšanu.

4

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO