FOTO: Reuters/ScanPix

Kalnu Karabahas konflikta zonā ceturtdienas rītā atsākušās kaujas dienvidu un ziemeļu virzienos, pavēstīja Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija.

"Pretinieka aktivitāte tiek apspiesta," norādīja ministrija. "Naktī situācija bija stabili saspringta. Operatīvi taktiskajā situācijā būtisku izmaiņu nav."

Azerbaidžānas bataljons rīta pusē mēģināja izvērst uzbrukumu Džebrailas pilsētas tuvumā, tomēr tika atvairīts, "zaudējot trīs militārās tehnikas vienības un 20 karavīrus, kas krituši vai ievainoti", norādīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Arcruns Ovannisjans.

"Armēņu bruņotie spēki 8.oktobra rītā apšaudīja Geranbojas, Terteras, Agdamas, Berdinas un Agdžabedinas rajonu ciemus," apgalvo Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vismaz 300 cilvēku, arī 48 civilisti.

Azerbaidžānas bruņotie spēki ar raķetēm jau vairākas dienas apšauda Kalnu Karabahas galvaspilsētu Stepanakertu.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO