FOTO: © Sergey Gorshkov, Wildlife Photographer of the Year 2020

Londonas Dabas vēstures muzejs fotokonkursā "Wildlife Photographer of the Year 2020" no 49 000 attēlu izvēlējies šā gada iespaidīgākos dabas foto. TVNET piedāvā iepazīties ar vairāku kategoriju uzvarētājiem un skaistajiem, nereti skaudrajiem stāstiem, kas ir tiem pamatā.

FOTO: © Sergey Gorshkov, Wildlife Photographer of the Year 2020

Sergejs Gorškovs - galvenā balva

Kembridžas hercogiene Ketrīna, kura ir Dabas vēstures muzeja patronese, par šī gada "Wildlife Photographer of the Year" konkursa uzvarētāju pasludināja Sergeju Gorškovu, kurš ir fotogrāfijas "Apskāviens" autors. Tajā redzams Amūras tīģeris, kas cieši apņēmis senas egles stumbru Krievijas Tālajos Austrumos.

Grandiozā kadra iemūžināšana autoram prasīja 11 mēnešus, un tas tika uzņemts ar paslēptu kameru.

2

FOTO: © Liina Heikkinen, Wildlife Photographer of the Year 2020

Līna Heikinena - gada jaunais dabas fotogrāfs

Attēls "Lapsa, kas noķēra zosi" atnesis gada jaunās dabas fotogrāfes titulu Līnai Heikinenai. Spalvām putot, lapsēns atsakās dalīties guvumā ar saviem pieciem brāļiem un māsām.

Līna ir uzaugusi dabas fotogrāfu ģimenē un bērnībā daudz laika pavadījusi savas dzimtās Somijas plašumos. Līna uzvarējušo fotogrāfiju uzņēma, kad bija 13 gadus veca.

FOTO: © Mogens Trolle, Wildlife Photographer of the Year 2020

Mogens Trolle - dzīvnieku portreti

Jauns Kalimantānas gardegunpērtiķis aizmiedz acis un pagriež galvu, it kā izrādot savus rudos matus, zilos plakstiņus un prominento profilu. Šīs sugas tēviņiem deguni ir daudz lielāki nekā mātītēm un mūža laikā mēdz kļūt tik gari, ka nokarājas pāri sejai un ēdot ir jāpastumj malā. Apdraudētā suga atrodama tikai Borneo un citās tuvējās salās.

FOTO: © Jaime Culebras, Wildlife Photographer of the Year 2020

Džeimijs Kulebrass - abinieki un rāpuļi

Mandriaču caurspīdīgā varde mielojas ar zirnekli Andu pakājē, Ekvadoras ziemeļrietumos. Nesen atklātajai sugai raksturīgi atdalīti pirksti un dzelteni plankumi uz muguras. Kritiski apdraudētā suga atrodama tikai vienā nelielā pasaules vietā.

FOTO: © Jose Luis Ruiz Jiménez, Wildlife Photographer of the Year 2020

Hosē Luiss Ruiss Himeness - putnu uzvedība

Lai uzņemtu šo kadru ar cekuldūkuru ģimeni Spānijas rietumos, fotogrāfam nācās vairākas stundas pavadīt, līdz krūtīm iebridušam ūdenī. Vairoties no plēsējiem, cekuldūkuru cālēni ligzdu pamet jau dažas stundas pēc izšķilšanās, vizinoties uz vecāku mugurām. Tur tie aizvada divas līdz trīs nedēļas, barojoties un pieņemoties spēkā, līdz paši kļūst par labiem peldētājiem.

FOTO: © Shanyuan Li, Wildlife Photographer of the Year 2020

Šanjuaņs Li - zīdītāju uzvedība

Tibetas kalnienes stepē uzņemtais manulu ģimenes foto ir sešu gadu darba augļi, fotografējot lielā augstumā. Šie kaķveidīgie ir vienpatīgi, grūti atrodami un galvenokārt aktīvi nakts stundās, tāpēc fotogrāfija prasīja rūpīgu plānošanu un krietnu devu veiksmes. Fotogrāfs novēroja mazos manulus un to māti nokāpjam gandrīz četrus kilometrus, lai medītu pikas - nelielus trušiem līdzīgus zīdītājus.

Manulu plakanās galvas un kažoka krāsa palīdz paslēpties un medīt atklātā laukā, un biezais apmatojums pasargā no sala ziemā.

FOTO: © Gabriel Eisenband, Wildlife Photographer of the Year 2020

Gabriels Eizenbands - augi un sēnes

Fotogrāfija uzņemta Ritakuvablanko, Kolumbijas Andu Austrumkordiljeru augstākajā virsotnē. Baltās arnikas zeļ augstu Andu kalnos un ir pielāgojušās lielajam aukstumam, apaudzējot lapas ar baltiem pavedieniem. Fotogrāfs tās iemūžināja brīdi pēc saulrieta, kad apkārtni apņem zilgana gaisma - šķiet, ainava iederētos kāda fantastikas filmā.

FOTO: © Luciano Gaudenzio, Wildlife Photographer of the Year 2020

Lučiano Gaudencio - dažādā Zemes vide

Etnas vulkāna ugunsupē plūst karsta sarkana lava, ko ieskauj vulkānisko gāzu mākonis. Lai iemūžinātu šo neaizmirstamo ainavu, fotogrāfam bija jāveic vairāku stundu kāpiens no Etnas ziemeļu puses pa pelniem noklātiem akmeņu masīviem, kas veidojušies iepriekšējos izvirdumos. Uzkāpt iespējams tikai līdz karstuma "sienai", taču no turienes paveras skats, ko

fotogrāfijas autors tēlaini raksturo kā "atvērtu brūci uz milzu dinozaura rupjās un krunkainās ādas".

2

FOTO: © Kirsten Luce, Wildlife Photographer of the Year 2020

Kirstena Lusa - fotožurnālistika

Fotogrāfijā redzams Krievijas cirka priekšnesums ledus hallē Kazaņā, Tatarstānā. Dresētājas pastieptā roka leduslācim signalizē, ka jānostājas uz pakaļķepām, bet otrā rokā viņa tur nūju. Lācim uzmauktais stieples uzpurnis pasargā dresētāju, slidotavai apvilktais tīkls - skatītājus. Izrāžu apmeklētāji parasti neaizdomājas par cirka dzīvnieku dzīves apstākļiem. Piemēram, ka leduslācis teju visu laiku starp izrādēm, visticamāk, pavada šaurā transportēšanai paredzētā būrī.

Krievijas "Cirks uz ledus" ir vienīgā zināmā cirka trupa, kurai pieder leduslāči. Attēlā redzamā lāču mātīte ir viena no četriem leduslāčiem, kuri divu gadu vecumā tika sagūstīti Franča Jozefa Zemes arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā. Lācenes jau 18 gadus uzstājas skatītājiem.

Fotogrāfe šo uzskata par simboliski visšokējošāko savvaļas dzīvnieku ekspluatācijas attēlojumu, kādu uzņēmusi, jo Arktikas mežonīgās dabas ikona tajā redzama nedabiski pakļāvīgā stāvoklī.

2

FOTO: © Paul Hilton, Wildlife Photographer of the Year 2020

Pols Hiltons - fotožurnālistikas reportāža

Cūkastes makaki ir enerģiski, sabiedriski primāti, kuri Dienvidaustrumāzijas savvaļā dzīvo lielos baros. Mežu izciršanas rezultātā makakiem nākas meklēt barību lauksaimniecības zemēs un tie tiek likvidēti. Mātes visbiežāk nošauj, bet to mazuļus tur pieķēdētus, līdz tos izdodas pārdot kā mājdzīvniekus, zooloģiskajiem dārziem vai medicīniskajiem pētījumiem. Fotogrāfs dzīvnieku tirgotājam uzdevās par potenciālo pircēju un nofotografēja skumjo makaku Bali putnu tirgus dibentelpās, kur prom no ziņkārīgām acīm noris nelegālā savvaļas dzīvnieku tirdzniecība. Šādas vietas veicina nelegālo starptautisko tirdzniecību un eksotisku slimību izplatību.

FOTO: © Alberto Fantoni, Wildlife Photographer of the Year 2020

Alberto Fantoni - uzlecošās zvaigznes portfolio

Sardīnijas stāvo klinšu virsotnē Elonoras piekūna tēviņš pienes savai sirdsdāmai medījumu. Šī plēsīgo putnu suga ģimenes ligzdiņu vij augstu Vidusjūras piekrastes klintīs. Tas tiek darīts vasaras beigās - mazo gājputnu migrācijas laikā. Kad mazuļi ir apspalvojušies, visa ģimene dodas pārlaist ziemu Āfrikā, galvenokārt Madagaskarā. "Liesākajos" gada mēnešos Eleonoras piekūni pārtiek no lielajiem kukaiņiem.

Fotogrāfs novēroja, ka tēviņš savu medījumu neatdeva bez cīniņa.