FOTO: AFP/SCANPIX

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs pirmdien tviterī pavēstīja, ka viņa valsts bruņotie spēki Kalnu Karabahas konflikta zonā ieņēmuši 13 Džebrailas rajona ciemus.

Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija iepriekš paziņoja, ka Azerbaidžānas armija svētdienas rītā izvērsusi uzbrukumu frontes dienvidu virzienā.

"Neraugoties uz paziņojumu par jaunu humāno uguns pārtraukšanu, Azerbaidžānas bruņoties spēki kārtējo reizi vienošanos rupji pārkāpuši. Plkst.7.20, izmantojot artilērijas ugunu, pretinieks izvērsa uzbrukumu dienvidu virzienā (Hudaferinas ūdenskrātuve, robeža ar Irānu), ar mērķi ieņemt izdevīgas pozīcijas. Abās pusēs ir zaudējumi, ir kritušie un ievainotie," teikts ministrijas paziņojumā.

Arī oficiālā Baku pārmet Armēnijai, ka tā pārkāpj uguns pārtraukšanas režīmu.

"Naktī pretinieks apšaudīja Džebrailas pilsētas rajonus, kā arī no okupācijas atbrīvotos šī rajona ciemus, kas atrodas līdzās Araksas upei. Zaudējumu personālsastāvā nav," teikts Azerbaidžānas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Karabahas konflikta zonas humānais pamiers, par ko vienojās Armēnija un Azerbaidžāna, stājās spēkā svētdien plkst.00.00.

Svētdien parādījās ziņas, ka Azerbaidžānas spēki ieņēmuši Hudaferinas tiltu pār Araksas upi, uz robežas ar Irānu.

Par to paziņoja gan Alijevs, gan Armēnijas Aizsardzības ministrija.

Tilts kopš 1993.gada atradās armēņu spēku kontrolē. Tas atrodas Džebrailas rajonā ārpus Kalnu Karabahas robežām, kādas tās bija autonomajam apgabalam PSRS laikos.

Iepriekš Azerbaidžānas puse ziņoja, ka tās armija ieņēmusi rajona centrus Džebrailu un Fizuli, kas arī kopš 90.gadu sākuma atradās armēņu kontrolē.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans svētdien mudināja atzīt Kalnu Karabahas Republikas neatkarību, noraidot Azerbaidžānas pretenzijas uz šo armēņu apdzīvoto un pārvaldīto reģionu.

"Arcaha (armēņu lietotais Kalnu Karabahas nosaukums) nekad nav bijusi neatkarīgas Azerbaidžānas valsts sastāvā, un pēdējās teritoriālās pretenzijas nav balstītas starptautiskajās tiesības," tviterī norādīja premjers.

"Ir jāatzīst Arcaha," uzsvēra Pašinjans.

Pagājušajā nedēļā intervijā raidsabiedrībai "Euronews" Pašinjans norādīja - starptautiskajai sabiedrībai atzīstot Kalnu Karabahas neatkarību, reģionā varēs atgriezties miers.

Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši vairāk nekā 600 armēņu karavīru, bet Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO