FOTO: AFP/SCANPIX

Nākamnedēļ gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu apstiprināšana šogad varētu prasīt vairākas dienas, nedēļas vai pat mēnešus.

Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, Covid-19 uzliesmojuma dēļ šogad ar pasta starpniecību balsos ievērojami lielāks skaits vēlētāju nekā jebkad iepriekš. Otrkārt, gaidāms, ka nevienam no kandidātiem nebūs ļoti liela balsu pārsvara. Šo abu apstākļu dēļ, iespējams, vēlēšanu naktī nebūs pilnīgas skaidrības par to, kurš kandidāts - pašreizējais prezidents Donalds Tramps vai viņa sāncensis, bijušais viceprezidents Džo Baidens - ir uzvarējis, un balsu skaitīšanas apstrīdēšana būs veids, kā ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Sniedzam ieskatu trīs galvenajos problēmjautājumos, kas varētu rasties balsu skaitīšanas laikā.

Balsošana ar pasta starpniecību

Šogad Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugusi balsošana pa pastu, kas izsauc dažādas cilvēkresursu, tehniskas un juridiskas problēmas, kuras rodas daudzajos dažādas jurisdikcijas vēlēšanu apgabalos, kam katram ir savas procedūras un noteikumi.

Aptaujas liecina, ka demokrāti vairāk nekā republikāņi sliecas balsot par pastu,

un Trampa pārstāvētā Republikāņu partija ierosinājusi lielu skaitu tiesas prāvu nolūkā ierobežot balsošanu pa pastu.

Iepriekšējās vēlēšanās aptuveni procents pa pastu nosūtīto biļetenu ticis atzīts par nederīgiem, un sagaidāms, ka to skaits pieaugs, pieaugot balsošanai pa pastu.

FOTO: AP/Scanpix

Tas var nozīmēt, ka apstrīdēti tiks simtiem tūkstošiem balsu, bet 2000.gadā vēlēšanu rezultātu izšķīra nieka 537 balsis Floridā.

2016.gada vēlēšanās piedalījās aptuveni 139 miljoni amerikāņu, no kuriem 33 miljoni balsoja pa pastu. Šogad eksperti lēš, ka nobalsojušo skaits varētu pārsniegt 150 miljonus, no kuriem pa pastu balsos, iespējams, puse.

Deviņi štati un Kolumbijas apgabals automātiski visiem vēlētājiem nosūtījuši biļetenus balsošanai pa pastu. Citās pavalstīs vēlētājiem tie jāpieprasa pašiem. Iepriekš to varēja dalīt tikai "neklātienē balsojošie", taču šogad daudzos štatos, lai gan ne visos, tas atļauts katram.

Tomēr katrā pavalstī ir savi noteikumi. Vairumā štatu vēlētājam ir jāaizpilda biļetens, jāievieto tas aploksnē, aploksne jāparaksta un pēc tam tā jānosūta atpakaļ uz vēlēšanu iecirkni vai jāiemet šim nolūkam domātā īpašā urnā.

Taču dažos štatos biļetens pirms ievietošanas aploksnē vispirms jāievieto atsevišķā drošības apvākā.

Dažās pavalstīs aploksne jāparaksta arī lieciniekam, kam jānorāda sava kontaktinformācija, bet Alabamā, kur ir vieni no stingrākajiem vēlēšanu noteikumiem, aploksni jāparaksta diviem lieciniekiem.

FOTO: AFP/SCANPIX

Balsojot klātienē, biļeteni tiek skaitīti automātiski, un vairumā gadījumu rezultāti tiek paziņoti dažas stundas vai pat minūtes pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.

Taču pa pastu nodoto balsu skaitīšana ir darbietilpīgs process, ko katrā štatā atkal regulē savi noteikumi.

Dažās pavalstīs tiek skaitīti tikai tie biļeteni, kas saņemti līdz vēlēšanu dienai, kamēr citās tiks pieņemti biļeti, kas saņemti ne vēlāk kā desmit dienas pēc vēlēšanām, ja to pasta zīmogs datēts ar vēlēšanu dienu.

Pasta dienesta problēmu dēļ daži štati ir pagarinājuši termiņus, līdz kuriem saņemtie biļeteni tiks ieskaitīti.

Procedūra, kādā tiek apstiprināti paraksti, atvērtas aploksnes, izņemti no tām biļeteni un kā tie tiek skaitīti, katrā štatā ir atšķirīga.

Kolorādo, piemēram, aploksnes tiek atvērtas saņemšanas brīdī, un skaitīšana, ko veic mašīna, sākas 15 dienas pirms vēlēšanām, taču rezultātus nedrīkst atklāt agrāk nekā vēlēšanu dienā plkst.19.

Pirmās problēmas rada Pasta dienests, kam ticis apcirpts budžets, un daži sliecas to skaidrot ar republikāņu mēģinājumiem ierobežot balsošanu pa pastu.

Turklāt, ņemot vērā lielo pa pastu balsojušo skaitu, biļetenu skaitīšana var ievilkties dienām ilgi.

Parakstu apstiprināšana

Otra problēma ir parakstu apstiprināšana. Dažos štatos šis process ir automatizēts, bet citos to manuāli veic vēlēšanu komisiju locekļi, parakstus salīdzinot ar varasiestāžu rīcībā esošajiem paraugiem.

Daudziem cilvēkiem paraksts gadu laikā mainās, bet citiem vienlaikus ir vairāki paraksti. Jauniešiem, kas uzauguši digitālajā laikmetā, īpaši tiem, kas balso pirmo reizi, vispār var nebūt pastāvīga paraksta vai arī tas varasiestādēm nav zināms.

Dažos štatos, kad biļetens tiek atzīts par nederīgu, amatpersonas tomēr cenšas sazināties ar konkrēto vēlētāju, lai tam būtu iespēja savu parakstu apstiprināt, vai "labot" savu biļetenu, taču tas prasa laiku.

Ziemeļkarolīnā pēc mēnešiem ilgas prāvošanās apelāciju tiesa oktobrī lēma, ka vēlētājiem jādod iespēja savus biļetenus labot.

Kurš biļetens ir derīgs, kurš ne?

Vēl viens jautājums, uz ko grūti atbildēt, vai biļetens atzīstams par nederīgu, ja vēlētājs nav izmantojis īpašo drošības apvāku?

Pensilvānijā, pamatojoties uz republikāņu prasību, tiesa atzinusi, ka neapvākotie biļeteni, kādu var būt desmitiem tūkstošiem, nav skaitāmi. Tajā pašā laikā citos štatos tie tiek atzīti.

Tā sauktajos svārstīgajos štatos abas partijas ir pastiprinājušas savu advokātu komandas.

Tramps jau paziņojis, ka viņš neuzticas biļeteniem, ko balsu skaitītāji saņem pa pastu pēc vēlēšanu dienas.

Saskaņā ar Stenforda Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Veselīgo vēlēšanu projekta datiem 44 štatos jau iesniegti vairāk nekā 300 prasību.

Tāpat kā Floridā 2000.gadā, neliela atšķirība starp abu kandidātu izcīnīto balsu skaitu, novedīs pie daudzkārtējas biļetenu pārskaitīšanas, abām pusēm strīdoties par katra atsevišķa biļetena derīgumu - vai pasta zīmogs ir īstais, vai paraksts ir īstais, vai adrese ir īsti pareiza, vai to ir tiesības labot, vai nav nokavēts?

Foto: ASV prezidenta vēlēšanu iepriekšēja balsošana

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO