FOTO: Wikipedia, TVNET

ASV vēlēšanām ir ārkārtīgi bagāta vēsture. Kopš Džordža Vašingtona ievēlēšanas 1789. gadā šo svarīgo notikumu ir pavadījuši dažādi neordināri un arī kuriozi notikumi. Pamatojoties uz interneta vietnēs «270 to win» un CNN pieejamo informāciju, portāls TVNET ir apkopojis 10 interesantus faktus par ASV vēlēšanu vēsturi.

1. Sacensība pret mirušo

1872. gada prezidenta vēlēšanas ASV iegājušas vēsturē ar viena no prezidenta amata kandidātiem – Horesa Grīlija nāvi. Grīlijs nomira brīdī, kad sabiedrība jau bija paspējusi nodot savas balsis, taču to izdarījusi nebija elektoru kolēģija. Rezultātā elektori, kuri iepriekš bija plānojuši par viņu balsot, izvēlējās balsot par četriem citiem kandidātiem no demokrātu partijas vidus. Grīlijs gan triju elektoru balsis saņēma, taču to juridisko spēku ātri vien noraidīja kongress. Beigu beigās uzvarēja viņa konkurents – republikānis Ulisejs S. Grants, kurš bijis ieguvis arī visvairāk vēlētāju balsu.

2. Vienīgā reize, kad prezidents ieguvis katra elektora balsi

Pirmajās ASV vēlēšanās valsts vēsturē 1789. gadā prezidenta amata kandidāts Džordžs Vašingtons ieguva visas elektoru balsis. Tas notika tāpēc, ka tajā laikā katrs elektoru kolēģijas pārstāvis varēja balsot divreiz un līdz ar to – vismaz viena balss tika sniegta Džordžam Vašingtonam. Tāpat 1789. gadā vēl īsti nebija izveidojušās politiskās partijas mūsdienu izpratnē.

Džordžs Vašingtons

FOTO: Wikipedia

3. Zaudē vēlēšanās, bet kļūst par prezidentu

Džons Kvinsijs Adamss ir vienīgais prezidents ASV vēsturē, kurš ir zaudējis gan sabiedrības balsojumā, gan arī elektoru kolēģijas balsojumā. Šāda situācija izveidojās tāpēc, ka minētajās vēlēšanās par prezidenta posteni cīnījās četri kandidāti un neviens no tiem nebija ieguvis uzvaru pietiekami daudzos štatos, lai iegūtu arī elektoru kolēģijas balsu pārsvaru. Rezultātā – situācijas risināšanā iesaistījās kongress, kurš lēma par labu Adamsam. Turklāt šāds lēmums tika pieņemts neskatoties uz faktu, ka viņa galvenais sāncensis Endrjū Džeksons apsteidza Adamsu gan kolēģijas, gan sabiedrības balsīs.

ASV prezidents Donalds Tramps

FOTO: AP/Scanpix

4. Vissliktākais priekšvēlēšanu sauklis

1928. gada ASV vēlēšanu kontekstā valdīja plašas diskusijas par nepieciešamību pieņemt alkohola tirdzniecības aizliegumu jeb tā saucamo sauso likumu.

Demokrātu partijas kandidāts Alfrēds Emanuēls Smits iestājās pret šāda likuma nepieciešamību un nāca klajā ar neordināru saukli:

«Balsojiet par Alu Smitu, un viņš piepildīs jūsu slapjos sapņus!»

Tas vēl arvien tiek uzskatīts par sliktāko priekšvēlēšanu saukli ASV vēsturē.

Alfrēds Emanuēls Smits

FOTO: Wikipedia

5. Visvairāk mēģinājumu kļūt par prezidentu

Rekordists šajā sfērā ir sociālists Normans Tomass, kurš par Baltā nama saimnieku mēģināja kļūt veselas sešas reizes. Taču viņa mēģinājumi nekad nevainagojās ar panākumiem. Tomasa izgāšanos savā ziņā var izskaidrot ar ASV vēsturisko attīstību, kura ir tikusi būvēta uz liberālisma pamatvērtībām un ārkārtīgi lielu individuālismu. Līdz ar to – idejas par pārāk lielu valsts iejaukšanos cilvēku dzīvē ir bijis kas nepieņemams.

6. Asprātības meistarklase

Tuvojoties 1860. gada vēlēšanām, viens no diviem demokrātu partijas nominētajiem kandidātiem prezidenta amatam Stīvens Duglass nosauca savu konkurentu – republikāni Ābrahamu Linkolnu par cilvēku ar “divām sejām”. Tādā veidā notika mēģinājums simbolizēt to, ka uz Linkolnu nav iespējams paļauties. Linkolns uz šo atbildēja diezgan asprātīgi: «Ja man būtu divas sejas, vai jūs domājat, ka es valkātu šo?»

7. Daiļrunība ne vienmēr attaisno ieguldītos līdzekļus

Visgarākās inaugurācijas runas rekords pieder Viljamam Henrijam Harisonam; tā sastāvēja no 8445 vārdiem.

Harisons runāja divas stundas spēcīgā sniega vētrā, kā rezultātā viņš beigu beigās saslima ar plaušu karsoni un pēc mēneša nomira.

Viņš vēl arvien ir visīsāk amatā bijušais prezidents ASV vēsturē.

8. Sakāve ne vienmēr nozīmē aiziešanu

Grovers Klīvlends ir vienīgais prezidents ASV vēsturē, kurš ir zaudējis cīņā par pārvēlēšanu, bet pēc četriem gadiem ticis ievēlēts atkārtoti. Tādējādi viņš tiek uzskatīts gan par 22., gan arī par 24. prezidentu.

9. Vislielākais elektorālās kolēģijas balsu skaits

Vēsturē vislielāko elektoru kolēģijas balsu skaitu ir ieguvis prezidents Ronalds Reigans 1984. gada prezidenta vēlēšanās – 525 no 538. Viņš ir arī otrais prezidents ASV vēsturē, kurš ir uzvarējis 49 no 50 štatiem (pirmais bija Ričards Niksons 1972. gada vēlēšanās).

Ronalds Reigans

FOTO: Wikipedia

10. Priekšvēlēšanu aptauju izgāšanās – ne tikai 2016. gada problēma

Lai gan vairums no mums atceras 2016. gada vēlēšanas, kad vairums priekšvēlēšanu aptauju paredzēja Hilarijas Klintones uzvaru, bet beigu beigās tika ievēlēts Donalds Tramps, šāda problēma ASV vēsturē nav bijusi pirmo reizi. 1948. gadā lielākā daļa politikas apskatnieku paredzēja republikāņa Tomasa Dīvija uzvaru. Tomēr beigu beigās par prezidentu kļuva viņa konkurents – demokrāts Harijs Trumens. Interesanti arī ir tas, ka prorepublikāniskais laikraksts Chicago Daily Tribune pēcvēlēšanu rītam jau bija nodrukājis laikrakstus ar pirmās lapas virsrakstu – «Dīvijs sakauj Trumenu». Saprotams, ka tas laikraksta uzticamību vēlētāju acīs nevairoja.

ASV Demokrātu partijas Baltā nama kandidāts Džo Baidens

FOTO: Reuters/ScanPix

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO