FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs, TVNET kolāža
Sprakšķoša uz galda stāvoša svece silda jauno meiteņu rokas, kas nenogurstoši pustumsā turpina šūt. Jaunākajām ģimnāzistēm miegs jau nepielūdzami lavās acīs. Bet nejauši šķībi aizlaistā šuve liek sapurināties un saņemties, jo darba vēl tik daudz, tik daudz... Kas bija šīs dāmas un jaunavas, kuras no mūsu varoņiem strēlniekiem frontē bija tik tālu un vienlaikus tik ļoti, ļoti tuvu?
Par godu Lāčplēša dienai, 11.11., vēlos iepazīstināt ar Dāmu komiteju, kas vienoja patiešām fantastiskas, savā patriotismā cēlas un smagā darbā nenogurstošas sievietes!
Kā radās "Dāmu komiteja"?
Strēlnieku organizācijas komiteja, darbu sākusi 1915. gada augustā, ātri kļuva populāra un sāka izplesties, sadaloties daudzās apakšnodaļās. Galvenokārt tā strādāja Rīgā, Latviešu izglītības biedrības telpās, kur arī notika brīvprātīgo pierakstīšanās. To vadīja brīvprātīgo pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs Gustavs Ķempelis.
"Organizācijas komitejas nolūks bija ne tikai morāliski atbalstīt jaunos karotājus ar patriotiskiem uzsaukumiem, bet sniegt tiem pēc iespējas arī patiesu materiālu atbalstu!" raksta brīvprātīgo pieņemšanas komisijas priekšsēdētājs Gustavs Ķempelis izdevumā "Strēlnieks" (Nr.11, 1933.g.)
Latvijas veco strēlnieku biedrības Jelgavas nodaļas dāmu komiteja.
FOTO: Strēlnieks, 1933.g.
Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas ietvaros darbojās arī Dāmu komiteja, kura iesākumā nodarbojās ar līdzekļu un mantas vākšanu mūsu karotājiem - strēlniekiem, līdz notika kāds atgadījums, kurā šīs dāmas strēlniekiem stāvēja patiešām līdzās...
Baltie sniega mēteļi, kas tapa visu nakti
Šis notikums saistāms ar 1915. gadu un oktobra liktenīgajām dienām, kad Daugavgrīvas bataljons dabūja pirmās ugunskristības. Toreiz strēlnieki saprata, ka pirmo reizi būs jāiet t.s. nakts cīņās.
"Atceros it labi, ka 15. okt. 1915. g. pirmo kritušo strēlnieku bērēs pie manis Latviešu biedrībā pienāca mūsu tautas varonis Fr. Briedis un pateica, ka viņš ar savu rotu rītvakar, t. i., 16. oktobrī iešot nakts uzbrukumā un tālab tiem vajadzīgi 60 baltie sniega mēteļi, kurus viņš lūdz tam pagādāt," savās atmiņās izdevumā "Strēlnieks" Gustavs Ķempelis.
Tā Brieža Plakanciema uzbrukums lika pirmos pamatus Dāmu komitejas šūšanas darbnīcai, kura atradusies organizācijas komitejas telpās Rīgā, Tērbatas ielā 13.
Latviešu strēlnieku bataljonu šūšanas darbnīca. Rīga, 1915. g.
FOTO: Latvijas Kara muzeja arhīvs
Kas bija šīs sievietes? No smalkām dāmām līdz zaļām ģimnāzistēm
Tolaik slavenā "Singer" firma darbnīcai labprātīgi ziedoja kādas 10 ar kāju minamās šujmašīnas lietošanai bez jebkādas atlīdzības. Vajadzības gadījumā citas dāmas ik dienu ņēma līdzi arī savas šujmašīnas.
Šūšanas darbnīcā bez atlīdzības strādāja ne tikai Dāmu komitejas sievietes, bet arī citas brīvprātīgās. Kas bija šīs dāmas, kuras, nenogurstoši darbinot šujmašīnas, gādāja mūsu tautas varoņiem nepieciešamo?
"Šūšanas darbnīcas izveidojās pa daļai no tām darbnīcām, kas jau no paša sākuma brīvprātīgi uzņēmās strēlnieku-rekrūšu ēdināšanu, appušķošanu un izvadīšanu.
No šī jaunavu pulciņa atceros Bangas, Birķes, Leitanes un Lēvenšteina jaunkundzes, kuras tikko bija beigušas ģimnāziju un ar jaunības sparu nodevās savam darbam. Viņām bija laba griba un, kaut arī trūka piedzīvojumu, tomēr visumā strēlnieku ēdināšanas punktu tās pārzināja labi," komitejas darbinieces raksturo G. Ķempelis izdevumā "Strēlnieks" (Nr.11, 1933.g.)
