Karmann Ghia

FOTO: Kurbads

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma “Kurbads” ikdiena ietver ne tikai jaunu automobiļu atvešanu uz Latviju, bet arī vēsturisku un citādi nozīmīgu auto transportēšanu visā Eiropā. Turpinot rakstu sēriju par ekskluzīvām, kolekcijas un sporta automašīnām, autožurnālists Normunds Avotiņš smalkāk aplūko Volkswagen, uz ko amerikāņi bija vēl trakāki nekā uz Beetle.

Interneta vietne Drivetribe to uzskata par Volkswagen labāko automašīnu. Amerikāņu industriālā dizaina tēvs Volters Teigs (Walter Teague) reiz iekļāva “Type 14” pasaules visglītāk veidoto izstrādājumu sarakstā. Mana pieaugusī meita, delikāti pārvietojusi nezināmā virzienā tēva gadu gaitā iekrāto mēroga modelīšu kolekciju, no tās paturēja vienu vienīgu eksemplāru - gaišzili baltu Karmann Ghia, jo “viņš ir skaists”.

Viņš ir skaists

Gandrīz septiņdesmit gadus kopš automašīnas prototipa prezentācijas 1953. gada Parīzes motoršovā, Karmann Ghia joprojām tiek uzskatīts par visu laiku izskatīgāko Volkswagen automašīnu. Iespējams, tāpēc, ka divdurvju coupe, kam trīs gadus vēlāk sekoja arī kabriolets, tik ļoti atšķiras no citiem Volkswagen produktiem, ieskaitot joprojām dažādi vērtēto Beetle, – kaut arī tika ražota uz Vaboles platformas un agregātiem.

19 gadi pirms sākuma

Neikdienišķs ir arī modeļa tapšanas stāsts. Ja parasti automašīnas autors vai autori ir viegli noteicami, Karmann Ghia ir vairāku talantīgu un uzņēmīgu cilvēku kopdarbs. Turklāt līdz pat šai baltai dienai nav līdz galam skaidrs katra iesaistītā ieguldījums projektā, kas beigās izvērtās 19 gadus garā karjerā un 445 000 saražotu automašīnu. Notikumus 50. gadu vidū pasteidzināja apstākļu sakritība. Volkswagen, kura apgrozījumu vēl arvien galvenokārt veidoja Beetle, vēlējās piedāvāt ko sportiskāku pirktspējīgai publikai.

Itāliešu auto dizaineris Luidži Segre savukārt karsti ilgojās paplašināt karosēriju firmas Carrozzeria Ghia starptautisko prestižu. Bet Vilhelms Karmans tikko bija mantojis ģimenes uzņēmuma Karmann grožus, un bija ieplānojis pārliecināt Volkswagen ražot pie sevis Osnabrukā šīs markas kabrioletus.

Karmann Ghia

FOTO: Kurbads

Slepenais projekts

Karmans un Segre bija labi pazīstami, taču ar to vien nepietika, lai uzrunātu Volkswagen vadību, kur nu vēl izlūgties no tās Beetle šasiju prototipa būvei. Galu galā viena no iesaistītā itāļu dizainera dēls vienkārši nopirka “Vaboli” Parīzē un paklusām nogādāja to Turīnā. Segre ar kolēģiem ķērās pie darba. Kad Karmans ieraudzīja gatavo kupejas prototipu, viņš bija, pirmkārt, apstulbis – jo sākumā runa taču bija par kabrioletu, otrkārt, stāvā sajūsmā: “Es vēlētos tādu ražot!” Volkswagen bosam Heinriham Nordhofam automašīna uzreiz iepatikās, un tajā pašā dienā Karmann Ghia tika apstiprināta ražošanai.

Vēl līdz šai baltai dienai nav skaidrs, kā varēja gadīties, ka koncerns neuzstāja uz savu, oriģinālu modeļa nosaukumu. Iespējams, padome neticēja plašiem maza sporta auto panākumiem. Taču Karmann Ghia tūlīt pēc prezentācijas kļuva par sensāciju, un jau pirmajā gadā tika piegādātas 10 000 automašīnas plānoto trīs tūkstošu vietā. Karmans bija “izcēlis” zelta kontraktu. Lai gan kompānija līdz šim saražojusi vairāk kā trīs miljonus automašīnu, kas ne visas ir kabrioleti un ne tuvu visas – Volkswagen, kupeja ar “vaboles” motoru ir un paliek Osnabrikas veiksmīgākais modelis.

Karmann Ghia

FOTO: Kurbads

Tas tak mans Chrysler!

Karmann Ghia veidola tapšanu apvij vēl kāda leģenda. Kādā dizaina attīstības stadijā topošais bestsellers kļuva līdzīgs ietekmīgā amerikāņu auto dizainera Virdžila Eksnera darinātajiem Chrysler d’Elegance un K-310 konceptauto, kuru darba paraugus izgatavoja Ghia. Viena no versijām vēsta, ka kādam no mazāk zināmajiem Karmann Ghia projektā iesaistītajiem itāļu dizaineriem vārdā Džovanni Savonuci tika uzticēts pielāgot Chrysler konceptautomobiļa apveidus Beetle šasijai un aizstāt priekšējo režģi ar segtu plūdlīniju.

Kad 1955. gadā notika neizbēgamais, proti, Eksners ieraudzīja gatavo Karmann Ghia, kas faktiski bija “nospiesta” no viņa d’Elegance, viņš esot juties pagodināts, ka viņa oriģināldarbs iemantojis tik glītu turpinājumu masveidā ražošanā. Nekādu pretenziju, tiesu darbu vai kā tamlīdzīga. Pateicībā Segre vēlāk uzdāvināja Eksneram pašu pirmo Mičiganas štatā importēto Karmann Ghia.

Karmann Ghia

FOTO: Kurbads

Mūžīgās jaunības spārni

Kurbada transportētais eksemplārs ražots 1966. gadā, un, salīdzinot dažādu laiku fotogrāfijas, šķiet, ka 11 gados kopš modeļa iznākšanas nekas daudz nav mainījies. Tā arī ir – gandrīz, jo 1961. gadā modelim tika veikta neliela kosmētiskā operācija, kā rezultātā Karmann Ghia ieguva glītākas restītes priekšā, un augstākus lukturus aizmugurē. Atšķirībā no “Vaboles”, kupejas virsbūves paneļi bija lodēti, formēti ar rokām un šuves pēc tam nogludinātas ar alvu. Tādējādi aizmugurējiem un priekšējiem spārniem bija iespējams piešķirt tik pievilcīgas formas. Maksa par to bija ievērojami augstāka cena un pavisam nepievilcīgas remonta izmaksas, ja gadījās sabuktēt ko citu, izņemot durvis, motorpārsegu vai bagāžnieka vāku.

Pieaugot drošības prasībām, sevišķi ASV, nācās pielāgot arvien jaunu formu bamperus, taču pat šeit redzamā “divstāvu” riba nespēj sabojāt automašīnas izskatu. Jāpiezīmē, ka Karmann Ghia varēja lepoties ar diezgan plašu krāsu gammu. Pircēji varēja izvēlēties no desmit dažādiem toņiem, tostarp arī divu krāsu kombinācijām. Arī kabrioleta versijas jumtu varēja pasūtināt citā krāsā, tiesa, ne visās valstīs un tirgos.

Karmann Ghia

FOTO: Kurbads

Vienkāršība izdaiļo

Jāpieņem, ka satiksmes ligas biežāk gadījās ne jau Karmann Ghia vadītāju vainas dēļ. Ne kupeja, ne kabriolets nekad nebija sevišķi ātri, jo bija aprīkoti ar gaisdzeses dzinējiem no Beetle. Sācis ar nieka 30 zirgspēkiem, gadu gaitā Karmann Ghia “aizcīnījās” līdz 1584 ccm dzinējam ar veseliem 60 zirgspēkiem. Līdz ar to glītais auto visu mūžu iztika bez disku bremzēm un stūres pastiprinātāja. Četru ātrumu pārnesumkārba darbojās visai aptuveni un pat vaļīgi, bet atstatus izvietotie pedāļi bija izvērsti atšķirīgās augstuma pozīcijās kā izjukuša propellera lāpstiņas. Par spīti tam, Karmann Ghia bija viegli un paredzami vadāms, turklāt supertievie jumta balsti sniedza tādu “aklo zonu” pārskatāmību, par kādu mūsdienu automašīnās nevar ne sapņot. Un kas par to, ka dažos eksemplāros trūka radio, bet vietā, kur lieliski iederētos pelnutrauks un piepīpētājs, tādu nebija? Vai kādu no amerikāņu kareivjiem, kas labprāt paķēra Karmann Ghia uz dzimteni kā piemiņu par dienestu Eiropā, uztrauca primitīvā ventilācijas sistēmas darbība (gaisa plūsmas temperatūra salonā lielā mērā bija atkarīga no braukšanas ātruma)?

Kurš tagad vairs atceras, ka 70. gadu sākumā ASV nācās atteikties no aizmugurējiem sēdekļiem, jo tur nebija, pie kā piestiprināt drošības jostas? No īsteniem tīrradņiem laiks tādus sīkumus nopūš kā vakardienas putekļus no kumodes. Karmann Ghia mērskalu panelis ir gatavavais mākslas darbs. Ja kuslā dzinēja dēļ automobilis nespēja iekarot sacīkšu pjedestālus, tā izskats iekaroja tūkstošiem siržu, tostarp arī no ekrāna. Kima Novāka traucās ar Karmann Ghia Hičkoka Vertigo, Uma Tūrmane tādā sēdēja Kill Bill otrajā daļā, un Breds Pits kaskadiera lomā tā paša Tarantino filmā Reiz Holivudā uz mirkli iekārtojas Karmann kabrioletā. Lai atkārtotu šo triku, nemaz nav jābūt Pitam vai Tarantino. Diezgan sakarīgu Karmann Ghia var atrast jau par 10 000 (Amerikā izvēle, loģiski, ir plašāka), bet krietni mazākā skaitā saražotie kabrioleti labā stāvoklī var maksāt pat divreiz vairāk.

Karmann Ghia

FOTO: Kurbads

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO