Iedvesmojoties no Marka Rotko darbiem, viens no patlaban Eiropas teātru pasaulē izaicinošākajiem jaunajiem poļu režisoriem, kurš savās izrādēs drosmīgi apvieno teātra mākslu ar video un mūziku, Lukašs Tvarkovskis (Łukasz Twarkowski, 1983) ar starptautisku komandu un Dailes teātra kolēģiem veido izrādi "Rotkho", kas iecerēta kā vērienīgākā sezonas izrāde. ROTKHO pirmizrāde paredzēta 12. martā.

Dailes teātra direktors Juris Žagars: "Šis ir lielākais, sarežģītākais, dārgākais un vērienīgākais mākslas projekts Dailē pēdējo divu gadu laikā. Jauniestudējuma mākslinieciskā komanda ir starptautiska. Režisors, lugas autore, video mākslinieks, komponists ir no Polijas, scenogrāfs ir francūzis, kostīmu mākslinieki no Vācijas, gaismu mākslinieks ir lietuvietis. Lielākā daļa aktieru ir Dailes teātra, bet izrādē piedalās arī divi lieliski poļu aktieri no JK Opoles teātra Polijā, kā arī divi ķīniešu neprofesionāli aktieri no Rīgas. Izrāde būs vienlaicīgi repertuārā gan pie mums Dailē, gan Polijas teātrī ar to pašu aktieru un mākslinieciski-tehnisko sastāvu. Tāpat jāsaka, ka šī būs līdz šim tehnoloģiski vissarežģītākā izrāde teātrī, tāpēc jo īpaši esam pateicīgi, ka mums ir izdevusies sadarbība ar LMT, kas kļuvuši par izrādes inovāciju partneriem.

Foto: Ieskats izrādē ROTKHO.

Izrādes budžets nav mazs, un mums to nebūtu iespējams īstenot arī bez citiem atbalstītājiem - Ādama Mickēviča institūta un JK Opoles teātra. Attiecīgi šī ir pirmā izrāde Dailē, kura top, starptautiski tik apjomīgi sadarbojoties. Tas arvien apliecina, ka mēs visi esam eiropieši, mums ir kopīgas vērtības un mēs varam kopā strādāt un radīt."

Izrādei nav žanra - dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, veidos Latvijā unikālu mākslas notikumu.

Marks Rotko 1949. gadā

FOTO: Wikipedia.org

Lukašs Tvarkovskis: "Rotko - mākslinieka persona un viņa mākslas darbi - ir prizma, caur kuru atklāt 21.gadsimta nemateriālo kapitālismu - lietu vērtība atklājas paša kapitālisma definīcijās, tās nošķir patieso no feikā, autentisko no viltojuma un oriģinālo no atdarinājuma. Tagad būt biznesa veiksminiekam ir visaizraujošākā no mākslām, tā Endijs Vorhols reiz teicis. Rotko māksla un viņa biogrāfija ir sākuma punkts - to projekcija teātra telpā ļauj saredzēt un apšaubīt pieņēmumus: persona var kļūt par preci, māksla saplūst ar tirgu, garīgums tiek sludināts pēc kapitālisma likumiem un vienlaikus viss arī otrādi. Mūsu radošos eksperimentus vadījām ar kopēšanas (Pjung-Čul Hans) un atkārtošanas tehniku (Rotko), kuras stiprina un vienlaikus apšauba kapitālisma struktūras - īpaši mākslā."

Viens no pasaulē dārgākajiem mākslas darbiem - Marka Rotko glezna "No. 6. (Violets, zaļš un sarkans)" - pārdots par 140 miljoniem eiro. Vienmēr, kad pasauli pāršalc ziņa par jauniem mākslas darbu cenu rekordiem, rodas arī jautājums - kas tad ir tas, kas nosaka šī darba vērtību mākslas tirgū? Mūsdienās šis jautājums kļūst arvien grūtāk atbildams, jo robežas starp mākslas darbiem, to kopijām, mākslinieka reputāciju un mākslas tirgus tehnoloģisko attīstību arvien saplūst. Lukašs Tvarkovskis, veido izrādi, kura tostarp cenšas izpētīt - ko īsti nozīmē arī jaunā tendence - mākslas darbus veidot digitālā vidē un nodrošināt ar blokķēžu tehnoloģiju. Kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam un, visvarīgākais jautājums, - vai teātra mākslas nepastarpinātā pieredze ir kaut kas, kas ir pasargāts no šādiem tirgus principiem. Viltojums un oriģināls ir izrādes stāsta centrālā tēma, kā arī to paradoksālās metastāzes virtuālajā vidē.

Izrādes nosaukums ROTKHO apzināti veidots, lai samulsinātu skatītāju, tas pareizi angliski rakstītos Rothko. No vienas puses, ROTKHO ir slavenā mākslinieka uzvārda kropļojums līdzīgi tam, kā slaveni zīmoli tiek aizstāti ar viltojumiem, piemēram, Adibas vai Dolce Banana. No otras, izrādes nosaukums ilustrē Grēma Rovlinsona izvirzīto hipotēzi, ka neatkarīgi no burtu kārtības, kamēr vien vārda pirmais un pēdējais burts paliek savā vietā, mēs spējam saprast rakstīto tekstu. Tostarp izrāde runā par to, ko īsti nozīmē jaunā tendence mākslas darbus veidot digitālā vidē, un kāda nozīme ir mākslinieka darba autentiskumam.

Mākslinieka un scenogrāfa Fabjēna Ledē radītā skatuves telpa ir nebijuša mēroga tehnoloģisks izaicinājums Latvijas teātrī. Izrādes scenogrāfijā tiek eksperimentēts ar video un gaismu, atklājot mijiedarbību starp fiziskās mākslas mistēriju un virtuālo mākslu, mākslas dublikātu kopiju.

Skatuves risinājumu veidos piecas kustīgas, bet noslēgtas būves. Skatītāji tur notiekošo vēros septiņās tiešraižu projekcijās, no kurām četras būs platekrāna monitori. Vienlaicīgi darbosies sešas kameras, no tām trīs būs aprīkotas ar bezvadu tehnoloģiju, un tās vadīs paši aktieri.

Rotko darbs

FOTO: Handout

Iestudējumam piesaistīti divi profesionāli kino operatori un televīzijas tiešraižu režisors. Viņu savstarpējā sadarbība tiks nodrošināta caur tiešraides video montāžas pulti.

Skaņas, gaismas un video pultis tiks savstarpēji sinhronizētas, lai nodrošinātu neredzētas iespējas un pēkšņas skatuviskās ilūzijas. Skaņas aparatūra ļauj nodrošināt 120 decibelu lielu troksni, kas līdzvērtīgs tai skaņas jaudai, ko rada līdzās stāvošs iedarbināts helikopters.

Par režisoru

Lukašs Tvarkovskis ir režisors, kurš veido multimediālas izrādes, apvienojot teātra, video un vizuālo mākslu. Viņš kopā ar savu komandu veidojis provokatīvas izrādes Polijā, bet īpašu publikas un kritikas sajūsmu izpelnījies Lietuvā ar 2017.gada izrādi "Lokis", kura tika nominēta deviņām Lietuvas skatuves balvām un saņēma četras, tostarp augstāko, Kultūras ministrijas pasniegto, Skatuves zelta krustu pašam Tvarkovskim. Nesenākais iestudējums "Respublika" piesaistīja uzmanību ne tikai ar vērienīgu inscenējumu, kas nojauc robežas starp īstenību, teātri un ilūziju, bet arī ar tajā skartajām tēmām, kuras aptver plašu mūsdienu problēmu loku par identitāti, virtuālo realitāti un cilvēcisko kaislību dabu.

Izrāde top sadarbībā ar Polijas JK Opoles teātri (JK Opole Theater; Jan Konchanowski theatre), Adama Mickeviča institūtu( Instytut Adama Mickiewicza) un ar Polijas Republikas Kultūras un nacionālā mantojuma ministrijas līdzfinansējumu. Izrādes inovāciju partneris "Latvijas Mobilais Telefons".

Lomās: Juris Bartkevičs (Rotkho); Kaspars Dumburs (Wolt piegādātājs 1, Orions Anastapolu); Ērika Eglija-Grāvele (Aktrise); Jaņa Huana (Yan Huang)(Hai); Andžejs Jakubčiks (Andrzej Jakubczyk)(Aktieris); Rēzija Kalniņa (Anna Frīdmena); Katažina Osipuka (Katarzyna Osipuk)(Performere un viesmīle Destiny Hope); Artūrs Skrastiņš (Wolt piegādātājs 2, Domeniko de Sole); Mārtiņš Upenieks (Jack Smith - Muesum direktors); Vita Vārpiņa (Mela Rotkho); Toms Veličko (Žurnālists Džeimss Valčers); Sjaočeņs Vans (Xiaochen Wang)(Tao).

Radošā komanda: Režisors: Lukašs Tvarkovskis (Lukasz Twarkowski); dramaturge- Anka Herbuta (Anka Herbut); scenogrāfs- Fabjēns Ledē (Fabien Lédé); kostīmu māksliniece- Svenja Gasena (Svenja Gassen); horeogrāfs- Pavels Sakovičs (Pawel Sakowicz); komponists- Lubomirs Gželaks (Lubomir Grzelak); video mākslinieks- Jakubs Lehs (Jakub Lech); gaismu mākslinieks- Euģenijus Sabaļausks (Eugenijus Sabaliauskas); režisora asistenti- Diāna Kaijaka, Mārtiņš Gūtmanis; režisora un video mākslinieka asistents-Adams Zdunčiks (Adam Zduńczyk); kostīmu mākslinieces asistents- Bastians Steins (Bastian Stein); dramaturģes asistente- Linda Šterna; video kameru operatori- Arturs Gruzdiņš, Jonatans Goba; izrādes vadītāja-Indra Laure; producente- Ginta Tropa.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE FOTO